Iedzīvotāju pieplūdums vērojams vēlēšanu iecirkņos, kas atrodas Rīgas Avotu pamatskolā, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī Teikas vidusskolā.
Tāpat sistēmas traucējumu dēļ nav iespējams nobalsot EP vēlēšanās tiem vēlētājiem, kas ieradušies nobalsot iecirkņos, kuros viņi nav reģistrēti, novēroja aģentūra LETA.
Šāda situācija novērota gan iecirknī, kas atrodas Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, gan Rīgas Avotu pamatskolā. Iecirkņos uz vietas norādīts, ka šādi sistēmas traucējumi ilgst jau vairāk nekā 25 minūtes.
Ceturtdienas rītā konstatēti traucējumi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes datu apmaiņas sistēmā, līdz ar to nobalsot citā iecirknī, šobrīd nav iespējams, portālu "Delfi" informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Līdz ar to CVK aicina vēlētājus tomēr doties balsot uz savu vēlēšanu iecirkni. Ceturtdien tas izdarāms līdz pulksten 12.
Tāpat CVK informē, ka arī piektdien varēs nobalsot savā vēlēšanu iecirknī. Tie strādās no pulksten 10 līdz 16.
Arī vēlēšanu dienā, 25. maijā, balsot būs iespējams tikai savā iecirknī no pulksten 7 līdz 20.
CVK patlaban apzina iespējamo sistēmas traucējumu iemeslu, bet pieļauj, ka visdrīzāk tas saistīts ar pa nakti uzstādītajiem sistēmas atjaunojumiem.
CVK sola ziņot, kad vēlētājiem atkal būs iespēja nobalsot citā iecirknī.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" norāda, ka veic nepārtrauktu vēlēšanu sistēmas uzraudzību. Pieejamās informācijas izpēte liecina, ka sistēmas darbības traucējumi nav saistīti ar ārēju ietekmi un notikušais nav uzskatāms par drošības incidentu, pauž institūcija.
Jau ziņots, ka pēdējās nedēļās bieži izskanējusi informācija, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nav saņēmuši EP vēlēšanu paziņojumus.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādījis, ka Iekšlietu ministrija (IeM) saņēmusi ap 200 iedzīvotāju sūdzības par nesaņemtajām vēstulēm ar informāciju, uz kuru vēlēšanu iecirkni jāierodas balsot.
Par informatīvo vēstuļu izsūtīšanu bija atbildīga Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Kā skaidroja ministrs. PMLP arī divreiz sludināja konkursu par paziņojumu nosūtīšanu vēlētājiem. Konkursā uzvarēja uzņēmums "Reller", kas piedāvāja zemāku cenu nekā par šo pakalpojumu bija piedāvājis "Latvijas Pasts".
Pasta komersants "Reller" uzskata, ka līgumā paredzētos uzdevumus ir veicis atbildīgi. Saņemot no PMLP informāciju par iedzīvotāju sūdzībām saistībā ar nesaņemtiem velēšanu paziņojumiem, detalizētā pārbaudē uzņēmums secinājis, ka lielākā daļā šo adrešu ir bijušas objektīvas problēmas tos piegādāt.
Beigās tika panākts kompromiss ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību vēlētājiem paziņojumus par iecirkņiem, kuros viņi var nobalsot, šajās EP vēlēšanās, sūtīt caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Presē izskanējusī informācija par nesaņemtajām informatīvajām vēstulēm piesaistījusi arī Valsts drošības dienesta (VDD) uzmanību, kurš sācis pārbaudi.
EP vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā vēlēt devušies vismaz 36 204 jeb 2,56% balsstiesīgo, kas ir vairāk nekā attiecīgajā periodā 2014.gada vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 946 no kopumā 955 iecirkņiem.
Kopumā 2019. gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.
Ceturtdien visi 954 vēlēšanu iecirkņi Latvijā ir atvērti no pulksten 9 līdz 12. Nobalsot iepriekš būs iespējams arī piektdien. Savukārt vēlēšanu pamatdiena ir sestdiena.
Iepriekš vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks - vidēji 5-20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja Centrālā vēlēšanu komisija.
Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID).
Latvijas iedzīvotājiem jāievēl astoņi no kopumā 751 EP deputāta. Jaunais sasaukums strādās no 2019. līdz 2024.gadam.
Uz ievēlēšanu no Latvijas pretendē 16 saraksti un kopumā 246 deputātu kandidāti. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie kandidātu saraksti, kuri būs saņēmuši mazāk par 5% vēlētāju balsu.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. uz 27.maiju, kad noslēgsies vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
