Grozījumu mērķis ir arī pilnveidot priekšvēlēšanu aģitācijas tiesisko regulējumu, informē Pakalne. Tādā veidā tiks mazināta vēlētāju izvēles ietekmēšana ar slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju, noteikts masu mediju pienākums un atbildība priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā un attiecināts priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums arī uz internetu un vides reklāmu.
Ar likumprojektu tiek definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un noteiktas sekas par šādas aģitācijas izvietošanu. Turklāt noteiks, ka raidorganizācijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, bet preses izdevumi ¬¬– Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – nosūtīs raidlaika vai aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, tā novēršot masu saziņas līdzeklim iespēju ļaunprātīgi grozīt izcenojumus pēc to publiskošanas.
Gadījumā, ja masu saziņas līdzeklis nebūs nosūtījis raidlaika vai aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumus, tas nebūs tiesīgs priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu.
Paredzēts, ka publiskās vietās drīkstēs izvietot stendus un galdus, pārvietojamas nojumes, par to informējot pašvaldību, bet šādu rīcību īpaši nesaskaņojot, kas novērsīs pretrunas dažādās pašvaldībās.
Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvietos aģitācijas materiālus internetā, paredzēti līdzvērtīgi pienākumi tiem, kas līdz šim bija noteikti tikai raidorganizācijām un preses izdevumiem, tādējādi novēršot nevienlīdzību, kas pastāvēja starp tirgus dalībniekiem, kas pēc būtības atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
