Arī Repše atbalsta mazākumtautību konvencijas ratificēšanu
Foto: AFI

Arī Ministru prezidents Einars Repše atbalsta vispārējās mazākumtautību konvencijas ratifikāciju tuvākajā laikā, taču tikai ar dažām Latvijai izdevīgām izmaiņām starptautiskā līguma saturā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Premjera palīgs sacīja, ka konvencijas ratificēšana būtu pat nepieciešama, taču tikai ar dažām atrunām vienošanās saturā. "Piemēram, mums nav vajadzīgs nosacījums par divvalodīgiem uzrakstiem sabiedriskās vietās. Tamlīdzīgas nenozīmīgas lietas būtu jāizslēdz," teica Dans Titavs, norādot, ka pagaidām gan vēl "nav nekādu runu par noteiktu termiņu, kad konvenciju vajadzētu ratificēt, taču tā varētu būt tuvākā nākotne".

Pēc Titava sacītā, līguma apstiprināšanā apspriesta arī premjera pārstāvētajā partijā "Jaunais laiks" un ar koalīcijas partneriem un "nevienam nekādu lielo iebildumu nebija". Tomēr Titavs vērsa uzmanību uz to, ka konvencijas ratificēšana ir Saeimas kompetence un premjers nekādi neietekmēšot parlamenta lēmumu.

Lai gan ārlietu ministre Sandra Kalniete iepriekš pauda, ka starptautiskā līguma apstiprināšana Latvijai nav nepieciešama, jo arī spēkā esošie likumi pietiekami garantē mazākumtautību tiesību ievērošanu, Pēc Titava vārdiem, "ja tā [konvencija] netraucē, tad kādēļ gan to nepieņemt. Mums nav nekādu problēmu šajā jautājumā. Nav vajadzīgs viņu nepieņemt".

Jau vēstīts, ka īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks ir pārliecināts, ka aptuveni gada laikā Latvija varētu ratificēt vispārējo mazākumtautību konvenciju. Viņš gan atzina, ka "priekšā vēl ir liels darbs gan ar deputātiem, gan ar sabiedrību". "Un jautājums vēl ir atklāts, vai to vajadzētu darīt pirms vai pēc referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā," teica ministrs.

Vēl pērn ārlietu ministre Sandra Kalniete gan pauda, ka konvencijas ratifikācija pagaidām Latvijai nav nepieciešama, jo spēkā esošie likumi jau garantējot mazākumtautību tiesību aizsardzību un attīstību. Viņa toreiz norādīja, ka Latvijā mazākumtautību attīstību garantē 1991.gada likums par nacionālo un etnisko minoritāšu tiesībām uz netraucētu attīstību, kā arī 1998.gada izglītības likums, liecina BNS arhīvs.

Latvija nacionālo minoritāšu konvencijai pievienojās jau 1995.gadā, bet nav to ratificējusi, aizbildinoties ar nepieciešamību paredzēt līdzekļus tās īstenošanai. Uz nepieciešamību šo dokumentu ratificēt Latvijai vairākkārt norādījuši starptautiskie eksperti. Konvencija jau ratificēta Igaunijā un Lietuvā, kā arī vairumā Eiropas valstu. Pret Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizstāvības konvencijas neratificēšanu asi iestājas Krievija.

Konvencija minoritātēm paredz tiesības iegūt arī vidējo izglītību nacionālajā valodā, saglabājot cittautiešu vidusskolas. Tāpat konvencija nosaka citus pienākumus, kā arī naudas izdevumus, kuriem Latvija šobrīd vēl nav gatava.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form