Foto: F64
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 9. aprīlī, apstiprināja 12 043 eiro piešķiršanu galvaspilsētas kanāla bebru monitoringam, barošanai un apstādījumu sargāšanai no zobainajiem zvēriem.

Naudu bebriem Rīgas dome ņems no Vides aizsardzības fonda programmas, ko īsteno par dabas resursu nodokļos iekasētajiem līdzekļiem. 2019. gadam programmā līdzekļi plānoti 924 000 eiro apmērā, bet no iepriekšējiem gadiem pāri neizlietots palicis 366 081 eiro.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe portālam "Delfi" paskaidroja, ka par šo summu (12 043 eiro) paredzēta bebru piebarošana, monitorings un četru aizsargsētiņu uzstādīšana.

Saskaņā ar 2018. gada monitoringa datiem Rīgas kanālā mīt viena bebru ģimene un 2018. gadā konstatēti trīs zvēriņi.

Arī pērn Rīgā bebru barošanai un novērošanai dome tērēja 12 tūkstošus eiro. Bet 2017. gadā zvēru pusdienas maksāja 7000 eiro, savukārt vēl par 12 tūkstošiem eiro no bebriem sargāja kokus.

Barošanu Mājokļu un vides departaments iepirkumos parasti uztic Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam. Taču reizēm ar to ir par maz – pirms trim gadiem no bebru zobiem smagi cieta pie Brīvības pieminekļa iestādītās rozes.

Visdārgākais projekts 2019. gadā būs infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana parkos, kam piešķirs 297 307 eiro. Piņķe paskaidroja, ka par šo summu plānots darbus veikt kanāla malā, Vērmanes dārzā, Jaunatnes dārzā, Dzegužkalnā, Arkādija parkā, kā arī citviet. Esplanādes atjaunošana šajā projektā nav iekļauta. Taču vasaras sezonā Esplanādi plānots apsekot, izveidot kopsavilkumu un tāmi, kam pēc tam prasīt Rīgas domes līdzekļus.

Vēl 247 432 eiro bija plānots piešķirt teritorijas sakopšanai pašvaldības zemesgabalā Ilzenes ielas rajonā, kur bijušais nomnieks atstājis atkritumus. Taču Vides aizsardzības fonda padome šo summu pagaidām samazināja līdz 50 000 eiro. Savukārt Mājokļu un vides departaments sazināsies ar Īpašumu departamentu, lai izvērtētu iespējas veikt darbības pret nevīžīgo nomnieku.

Starp 38 Vides aizsardzības fonda padomes skatītajiem projektiem atbalstu neguva tikai viens – "Cauruļvadu izcelšana un utilizēšana Ķīšezerā pie Ozo golfa laukuma". Tam bija nepieciešami 17 195 eiro.

Mājokļu un vides komiteja atbalstīja šādus projektus:

  • Ielu apgaismojuma uzstādīšana Zaļajam veloceliņam posmā no K.Ulmaņa gatves tilta (Īves iela) līdz Mārupes ielai (dz/m Nr.41) – 58 489.53 eiro;
  • Stratēģijas un priekšlikumu izstrāde par pretslīdes materiālu daudzuma samazināšanu ielu, ietvju kaisīšanai, kā arī rekomendāciju izstrāde citu metožu pielietošana – 11 979 eiro;
  • Infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana parkos – 297 307.41 eiro;
  • Mārupītes mežaparka plāna un apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrādāšana – 22 385 eiro;
  • Zaļā veloceliņa uzturēšana – 8 000 eiro;
  • Ārkārtēju situāciju novēršana mežā – 4 000 eiro;
  • Satiksmes drošības uzlabošana ielu apstādījumos – 12 000 eiro (tā būs krūmu zāģēšana ielu malās, kur tie traucē redzamību);
  • Dižstādu stādīšana publiskajos apstādījumos – 25 076 eiro (43 Zviedrijas pīlādžu stādi Keldiša ielā);
  • Nokaltušo un bojāto koku zāģēšana – 50 000 eiro;
  • Sakņu aizsargrežģu izgatavošana un uzstādīšana liepām Skolas ielā un kāpņu margu remonts Arkādijas parkā – 4 578.64 eiro;
  • Rīgas Pilsētas kanālā mītošo bebru monitorings un apstādījumu aizsardzības pasākumi – 12 043.15 eiro;
  • Daugavas upes peldūdens kvalitātes monitorings – 1 797.94 eiro;
  • Informatīvo zīmju izgatavošana, piegāde un uzstādīšana Rīgas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvajās teritorijās – 3 055.43 eiro;
  • Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrāde – 3 025 eiro;
  • Sadzīves bīstamo atkritumu konteineru nomaiņa – 72 600 eiro;
  • Teritorijas sakopšana zemesgabalos Ilzenes ielas rajonā, 1. posms – 50 000 eiro;
  • Suņu saimnieku atbildības veicināšana – 9 922 eiro (taps videi draudzīgi maisiņi suņu fekāliju savākšanai);
  • Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes un uzturēšanas datorprogrammas jaunināšana – 3 248.85 eiro;
  • Rīgas pašvaldības trīs gaisa monitoringa stacijas datu operatīva attēlošanas nodrošināšana pašvaldības mājaslapas vietnē – 3 751 eiro;
  • Pētījums par privātmāju apkures radītām PM10 koncentrācijām Rīgas privātmāju teritorijā Pārdaugavā – 32 670 eiro;
  • Augstuma starpības mēriekārtas (niveliera) un lāzertālmēra iegāde – 500 eiro;
  • Drenāžas sistēmas atjaunošana/ierīkošana pie Māras dīķa – 8 504.73 eiro;
  • Strazdupītes pārtīrīšana no Murjāņu ielas līdz Pāles ielai – 68 461.13 eiro;
  • Vienvirziena vārsta uzstādīšana Avotkalnu ielas grāvja caurtekai zem Kanāla ielas – 24 669.93 eiro;
  • Caurtekas starp dīķiem pārbūve Viesturdārzā – 15 915.84 eiro;
  • Avārijas seku likvidēšana meliorācijas grāvjos – 10 000 eiro;
  • Meliorācijas novadgrāvju tīrīšana un atjaunošana – 40 000 eiro;
  • Bīstamo un nokaltušo koku un krūmu zāģēšana meliorācijas novadgrāvjos – 4000 eiro;
  • Mobila sadzīves atkritumu savākšana meliorācijas sistēmās – 4000 eiro;
  • Pleskodāles un Zalves ielu topogrāfiskā uzmērīšana un situācijas izpēte – 3400 eiro;
  • Piesārņojuma izpēte un sanācijas programmas izstrāde Sarkandaugavas upītei pie Duntes ielas – 12 033.45 eiro;
  • Pretvārsta uzstādīšana caurtekai zem Visbijas prospekta – 2 292.95 eiro;
  • Navigācijas zīmju montāža un demontāža Daugavas akvatorijā – 1 204.43 eiro;
  • Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas pasākumi – 7000 eiro;
  • Kuģošanas līdzekļu piestātņu aprīkošana ar apgaismes ķermeņiem – 6 491.65 eiro;
  • Niedru pļaušana Bieķengrāvī – 4 719.00 eiro;
  • Kuģa vraka izcelšana no Audupes – 24 883.73 eiro.


Deputāts Jurģis Klotiņš (NA) komitejas sēdei iesniedza divus priekšlikumus. Viens no tiem paredzēja 50 000 eiro novirzīšanu no nokaltušo un bojāto koku zāģēšanas projekta uz Rīgas koku stāvokļa uzlabošanu. Bet otrs Klotiņa priekšlikums paredzēja 20 000 eiro piešķiršanu, lai Kronvalda parkā izveidotu ielu vingrošanas laukumu.

Piņķe norādīja, ka Klotiņa priekšlikumi ir labi, taču aicināja deputātus ievērot projektu iesniegšanas kārtību. "Manuprāt, priekšlikumi iederētos nākamajā gadā," komentēja Vides pārvaldes priekšniece.

Klotiņa priekšlikumus neapstiprināja, jo balsojumā vairums deputātu atturējās. Komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) Klotiņu mierināja, ka viņa priekšlikumus varētu apstiprināt nākamajā gadā vai šogad gaidāmajos budžeta grozījumos.

Galavārds par līdzekļu piešķiršanu deputātiem vēl jāsaka kārtējā Rīgas domes sēdē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!