Tiesībsarga birojs atzinumā vērtējis, vai iesniegtais likumprojekts neierobežo indivīdam Satversmē garantētās tiesības un vai tā pieņemšanas gadījumā tas nenonāk pretrunā ar Satversmē iekļautajām normām, principiem un vērtībām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām.
Tiesībsargs atzinumā secinājis, ka Latvijai atteikšanās no nacionālās valūtas un lēmums par pāreju uz eiro ir cieši saistīts ar referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā rezultātiem un secīgu valsts ilgtermiņa politisko mērķi un rīcību Latvijas pilntiesīgai dalībai Eiropas monetārajā sistēmā. "Pienākumu ieviest eiro valsts ir uzņēmusies atbilstoši pievienošanās līgumam Eiropas Savienībai. Attiecībā uz eiro ieviešanas termiņiem valstij noteikts laika robežpunkts nav uzstādīts, bet ir noteicoša tikai Māstrihtas kritēriju izpilde," teikts atzinumā.
No minētā tiesībsargs secina, ka eiro ieviešanu valstij diktē uzņemtās starptautiskās saistības un šā jautājuma nodošana tautas nobalsošanai nav iespējama. Taču attiecībā uz eiro ieviešanas termiņu tautas nobalsošanai šķēršļi nav saskatāmi, sacīts atzinumā. Tiesībsargs arī uzskata, ka no Satversmes 73.panta neizriet, ka jautājums par eiro ieviešanas termiņu būtu iekļaujams to jautājumu lokā, kas nav pakļauts nodošanai tautas nobalsošanai, tādēļ minētais likumprojekts nav pretrunā ar Satversmi.
Taču Tiesībsarga birojs vērš CVK uzmanību uz to, ka iesniegtā likumprojekta 2.panta redakcija nav noformulēta atbilstoši likumprojektā noteiktajam mērķim un rada vēlētājos maldību par jautājumu, kas tiek nodots noregulēšanai – eiro ieviešanas termiņš vai eiro ieviešana. "Ņemot vērā, ka likumprojekta 2.panta otrās un trešās daļas redakcija nosaka tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu, nevis termiņiem, šī redakcija ir pretrunā Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām, un likumprojekts vērtējams kā nepilnīgi izstrādāts," secināts tiesībsarga atzinumā.
Arī Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka "Par Neatkarīgu Latviju" ierosinātais referenduma likumprojekts nav pilnībā izstrādāts.
Saeimas Juridiskais birojs atzinumā norāda, ka likumprojekts paredz noteikt, ka par eiro ieviešanu Latvijā tiek rīkota tautas nobalsošana. "Ar šo likumprojektu paredzēts noteikt ātrāko iespējamo eiro ieviešanas datumu, un likumprojekts paredz šādas tautas nobalsošanas rezultāta noteikšanas nosacījumus, ja ir noticis balsojums par Saeimas ierosinātu eiro ieviešanas termiņu. No likumprojekta teksta neapšaubāmi izriet, ka tajā paredzētā tautas nobalsošana ir lemjoša un juridiski saistoša, proti, eiro ieviešana nav iespējama bez Latvijas pilsoņu kopuma pozitīva lēmuma attiecīgajā tautas nobalsošanā," teikts atzinumā.
Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka tauta likumdošanas tiesības var īstenot tādā kārtībā un apmēros, kādu paredz Satversme. Līdz ar to tautas nobalsošanas gadījumi un tās rīkošanas nosacījumi Satversmē ir noteikti ļoti izsmeļoši. "Ikviena jauna, iepriekš neparedzēta tautas nobalsošanas gadījuma ieviešana var notikt tikai Satversmes grozīšanas ceļā. Likumprojekta autori attiecīgu tautas nobalsošanu paredzējuši ieviest ar likumu, taču šādu jautājumu nevar izlemt ar likumu. Līdz ar to iesniegtais likumprojekts nav pēc formas pilnīgi izstrādāts, jo neatbilst Satversmes 64.pantam, paredzot ar likumu regulēt jautājumu, kas izlemjams ar Satversmes grozījumiem," atzinumā klāsta birojs.
Savukārt, vērtējot likumprojektu no satura viedokļa, Saeimas Juridiskais birojs atzīst, ka eiro ieviešanas jautājumi un Latvijas dalība Ekonomikas un monetārajā savienībā ir saistīti ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras Latvija uzņēmusies, pievienojoties Eiropas Savienībai.
"Tādēļ CVK būtu rūpīgi jāapsver arīdzan jautājums, vai Latvijas starptautiskajām saistībām, kas uzņemtas pret Eiropas Savienību un citām tās dalībvalstīm, atbilstu tautas nobalsošanas rīkošana par eiro ieviešanu," minēts atzinumā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka arī citi eksperti iesniegto likumprojektu atzinuši par nepilnīgi izstrādātu un neatbilstošu Satversmei.
Ziņots arī, ka pērn decembrī CVK saņēma partijas izstrādāto likumprojektu "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā".
Atbilstoši likumam par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu grozījumiem, kuri stājās spēkā pagājušā gada 11.decembrī CVK 45 dienu laikā ir jāizlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir reģistrējams parakstu vākšanai. Eiro referenduma jautājumā CVK lēmums jāpieņem, vēlākais, līdz 3.februārim.
Kustības "Par Neatkarīgu Latviju" iesniegtajā likumprojektā ir trīs panti. Likuma mērķis ir nodrošināt tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā Latvijā. Likums paredz, ka eiro Latvijā tiek ieviests ne ātrāk kā 2021.gada 1.janvārī un par eiro ieviešanu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Latvija eiro plāno ieviest no 2014.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
