Mediķu atlūgumu plūsma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) šobrīd ir apturēta, taču darbinieki ir nogaidošā pozīcijā – gaida skaidru apstiprinājumu tam, vai no nākamā gada apmaksās virsstundas dubultā un cels atalgojumu par 20 procentiem, kā iepriekš solīts. Turklāt NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācija atgādina, ka šīgada sākumā NMPD mediķiem vidēji algas palielināja par 22 procentiem, nevis par aptuveni 30 procentiem, kā, piemēram, slimnīcu sektorā.
"Mums aizejošā valdība ir solījusi tos 20% algas pielikuma pie esošās summas no nakamā gada. Par to arī pastāvēsim. Protams, ideālā variantā gribētos arī, lai tos 10%, ko neesam dabūjuši iepriekš, tomēr pieliek," tā portālam "Delfi" uzsvēra arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs. Tiesa, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), gan veselības ministre Anda Čakša (ZZS) izteikušās, ka par papildu finansējumu mediķu atalgojumam būs jālemj nākamajai valdībai.
Jau vēstīts, ka novembra sākumā dažās dienās atlūgumus iesniedza 20 NMPD mediķi, 13 dienestu pameta, savukārt septiņus izdevās atrunāt, būtiski samazinot slodzi. Turklāt līdz ar ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšanu Rīgas reģionālajā centrā 9. novembrī dienests šobrīd visus resursus maksimāli koncentrē uz dzīvībai kritiskām situācijām, ierobežojot zemākas prioritātes zvanus, proti, tos, kas nav neatliekami.
Vēl septembrī un oktobrī ik dienu NMPD brigādes devās aptuveni 1000 vai 1100 izsaukumos, taču šobrīd – aptuveni 900. Vairāk nekā jebkad agrāk dienests gadījumos, kas nav neatliekami, novirza pacientu zvanus konsultatīvam atbalstam un pie alternatīviem palīdzības sniedzējiem, piemēram, ģimenes ārstiem vai dežūrārstiem.
"Piemēram, ja ir temperatūra ar klepu, galvassāpēm, iesnām, īpaši dienā, kad pieejami ģimenes ārsti. Tās var būt sīkākas traumas, kas neprasa tādus speciālus resursu kā trīs cilvēku brigādi, lai aizvestu uz traumpunktu," paskaidro NMPD sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Bukša.
