Ārkārtas situācija NMPD: mazāk izbraukumu un cerības uz ideālo '20% + 10%' variantu
Foto: LETA

Mediķu atlūgumu plūsma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) šobrīd ir apturēta, taču darbinieki ir nogaidošā pozīcijā – gaida skaidru apstiprinājumu tam, vai no nākamā gada apmaksās virsstundas dubultā un cels atalgojumu par 20 procentiem, kā iepriekš solīts. Turklāt NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācija atgādina, ka šīgada sākumā NMPD mediķiem vidēji algas palielināja par 22 procentiem, nevis par aptuveni 30 procentiem, kā, piemēram, slimnīcu sektorā.

"Mums aizejošā valdība ir solījusi tos 20% algas pielikuma pie esošās summas no nakamā gada. Par to arī pastāvēsim. Protams, ideālā variantā gribētos arī, lai tos 10%, ko neesam dabūjuši iepriekš, tomēr pieliek," tā portālam "Delfi" uzsvēra arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs. Tiesa, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), gan veselības ministre Anda Čakša (ZZS) izteikušās, ka par papildu finansējumu mediķu atalgojumam būs jālemj nākamajai valdībai.

Jau vēstīts, ka novembra sākumā dažās dienās atlūgumus iesniedza 20 NMPD mediķi, 13 dienestu pameta, savukārt septiņus izdevās atrunāt, būtiski samazinot slodzi. Turklāt līdz ar ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšanu Rīgas reģionālajā centrā 9. novembrī dienests šobrīd visus resursus maksimāli koncentrē uz dzīvībai kritiskām situācijām, ierobežojot zemākas prioritātes zvanus, proti, tos, kas nav neatliekami.

Vēl septembrī un oktobrī ik dienu NMPD brigādes devās aptuveni 1000 vai 1100 izsaukumos, taču šobrīd – aptuveni 900. Vairāk nekā jebkad agrāk dienests gadījumos, kas nav neatliekami, novirza pacientu zvanus konsultatīvam atbalstam un pie alternatīviem palīdzības sniedzējiem, piemēram, ģimenes ārstiem vai dežūrārstiem.

"Piemēram, ja ir temperatūra ar klepu, galvassāpēm, iesnām, īpaši dienā, kad pieejami ģimenes ārsti. Tās var būt sīkākas traumas, kas neprasa tādus speciālus resursu kā trīs cilvēku brigādi, lai aizvestu uz traumpunktu," paskaidro NMPD sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Bukša.

Alga mazāka nekā paklāju vadātājam

Saspringts stāvoklis NMPD bija jau 2016. gadā, kad tika pieņemts likums, ka NMPD darbinieki var izmantot iespēju doties izdienas pensijā, ja sasnieguši 55 gadu vecumu un viņiem ir 20 gadu darba stāžs. Daudzi arī izmantoja šo iespēju, tāpēc radās sertificētu darbinieku trūkums, kas savā ziņā sekmējis arī pašreizējās krīzes situācijas rašanos.

Problēmu pēc tam saasinājis Veselības ministrijas iecere celt algas mediķiem par 30%, kas NMPD darbiniekiem izvērtās tikai kā vidēji 22%, jo daļa bija jānovirza arī operatīvā medicīniskā transporta (OMT) vadītājiem – vidēji 8 procenti atalgojuma palielināšanai un piemaksām par darbu naktīs.

2017. gadā OMT vadītāju alga pirms nodokļu nomaksas bija 428 eiro, taču šogad tā tika palielināta līdz 505 eiro, kas tāpat nav konkurētspējīga autotransporta nozarē. "Šoferiem arī jāiziet apmācības, jānoliek eksāmeni, jāpiedalās visā, bieži vien jādara smagākais darbs – jānes pacienti," OMT vadītāju nozīmīgumu dienestā uzsver NMPD vadītāja Liene Cipule.

"Mums iedeva apmēram 30% pret to, kas ir jāizmaksā atalgojumā kā tādā, bet tajā netika iekļauti autovadītāji, kuru atalgojums pret viņu nozari ir ļoti zems. Kā saka, tie, kas izvadā paklājiņus, saņem daudz vairāk. Turklāt viņiem (OMT vadītājiem – red.) nebija ne nakts piemaksas, ne citas. Mums diezgan liels līdzekļu apjoms bija jānovirza viņiem. Ministrija ļāva to darīt, līdz ar to mediķiem palielinājums iznāca par mazāku proporciju, kā bija vidēji nozarē", skaidro Cipule.

Turklāt NMPD darbinieki cerējuši, ka nākamā gada janvārī būs atalgojuma pieaugums par 20 procentiem, taču jau pirms dažiem mēnešiem no Fiskālās disciplīnas padomes puses izskanēja viedoklis, ka mediķu algu pielikumam naudas varētu nepietikt. Kopumā nozarei vajadzīgi 103 miljoni eiro. Šobrīd mediķiem nav nekādas skaidrības, ko gaidīt nākamajā gadā, norāda dienestā.

Darba samaksa NMPD mediķim veidojas no līgumā noteiktās mēnešalgas, piemēram, Rīgā sertificētam ārsta palīgam, kas vada brigādi, šī mēnešalga par vienu likmi ir 738 eiro "uz papīra". Klāt vēl nāk arī regulārās piemaksas par nakts darbu un piemaksa par risku. Papildus tam vēl ir jāapmaksā nostrādātās virsstundas. "Par slodzi bez virsstundām (bet ar piemaksām - red.) "uz papīra" varētu būt aptuveni 1000 eiro," portālam "Delfi" skaidro Cipule. Nesertificētam ārsta palīgam mēnešalga par slodzi savukārt ir 531 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Mediķi pie stūres

Kā NMPD mediķu darbu ietekmē kolēģu trūkums, Angelīna Pētersone – sertificēta ārsta palīdze Jūrmalas brigādē, atbild šādi: "Ja mums bija 10 izsaukumi vidēji diennaktī, tad tie pārtapa par 14-15. Neskaitot ārkārtas gadījumus, ceļu satiksmes avārijas, kur jābrauc vairākām brigādēm un jāstrādā ilgāk. Uz to laiku tad iznāk, ka trūkst brigāžu".

Gada sākumā Angelīna strādāja tā dēvētajā "līniju brigādē" – 24 stundas diennaktī, savukārt no augusta pilotprojektā pārgāja uz tā dēvēto dienas brigādi, kurā ir divi sertificēti mediķi bez šofera – izsaukuma laikā auto vada viens no mediķiem. NMPD šādu pilotprojektu ieviesa, lai varētu motivēt mediķus darbam dienā, kad ir visvairāk izsaukumu, un arī šis ir veids, kā var mediķiem palielināt atalgojumu ar piemaksām par papildu funkciju veikšanu no iekšējiem resursiem – proti, OMT vadītāja algu iepludina mediķu darba samaksā. Tiesa, tādas ir tikai piecas brigādes visā Latvijā.

Joprojām Angelīna ņem arī papildu diennakts maiņas, tāpēc, ka trūkst resursu. "Uz līniju brigādes samaksa "uz rokas" ir 108 eiro par 24 stundu maiņu. Uz B1 brigādes ir 78, 86 eiro par 14 stundām, respektīvi, 78 – ja esi palīgs, bet 86 – brigādes vadītājs. Man konkrēti ir 112-123 stundas mēnesī, jo man, tāpat kā daudziem citiem, ir vēl citi papildus darbi," portālam "Delfi" atklāj Angelīna, kurai mēnesī NMPD sanāk strādāt septiņas astoņas dienas.

"Kad sāka ieviest jauno kārtību par brigāžu pārformēšanu, man piedāvāja pamēģināt," stāsta mediķe, kurai jau vairāk ka 13 gadus ir autovadītāja apliecība un viņa piekrita iziet papildus apmācības dienesta auto vadīšanai. "Sākumā likās nedaudz dīvaini, bet var pierast," atzīst Angelīna. Viņa arī braukusi Londonā, kur stūre vispār ir citā pusē.

Atalgojums mazinājies, bet naktīs var gulēt

"Pie mums, Jūrmalā, es esmu vienīgā sieviešu kārtas pārstāve. Ir smagāk, ir grūtāk, bet ar kolēģiem līdz šim esam tikuši galā," viņa stāsta, ka šādā sastāvā var braukt pilnīgi uz jebkādiem izsaukumiem – reanimācijām, traumām, vai kas tajā dienā gadās.

Darbs dienas brigādēs Angelīnai nozīmē arī to, ka mazinājušies viņas ienākumi, taču par to viņa daudz nebēdājas, jo nav jāstrādā naktīs: "Sākam astoņos no rīta un desmitos vakarā pabeidzam."

Kopumā darbs NMPD nozīmē ļoti dažādus izsaukumus, piemēram, pēdējā laika ilgākais izsaukums Angelīnai bija pavisam nesen, kad desmitos no rīta sākās un pēc diviem dienā beidzās. "Tas bija izsaukums uz mājām, kur cilvēks bija nokritis, nogulējis visu nakti kāpņu telpā, līdz ar to arī nosalis, ar nenosakāmu atdzišanu un smagiem sirds ritma traucējumiem. Tur bija reanimācija, intubācija, piesaistīts viss process," situāciju raksturo mediķe.

Pēc Eiropas standartiem vidēji sertificēta paramediķa alga ir 1500-1800 eiro mēnesī par 168 stundu slodzi. Tur nestrādā 24 stundas, bet, attiecīgi, tikai dienu vai tikai nakti. Tā Angelīnai stāstījuši kolēģi Londonā un citās Eiropas valstīs. "Ja man te ir, piemēram, 700 eiro "uz rokas", bet viņiem 1500 eiro, tad par ko mēs vispār runājam?"

Šoferiem mēdz būt dīkstāve

Tiesa, sarunā ar kādu NMPD OMT vadītāju, kurš lūdza viņa vārdu neatklāt, portāls "Delfi" uzzināja, ka pēdējos mēnešos viņa ienākumi diezgan manāmi samazinājušies, jo sarucis darba stundu skaits. Galvenā problēma – grūtības nokomplektēt mediķu brigādes.

"Iet mediķi projām, tieši tā. Līdz ar to nevar nodrošināt darbu, reizēm šoferi vienkārši sēž, dežurē," stāsta OMT vadītājs. "Man jau nu baigi negribas iet projām, man patīk, ka es varu būt derīgs. Ne tīri glābt, bet piedalīties visā tajā procesā. Jo situācijas ir dažādas, ļoti dažādas".

Par to NMPD vadītāja Cipule saka: "Realitāte ir tāda – ja nav sertificēta mediķa, tad brigādi nevar komplektēt un šoferim nav ko darīt. Viņš atnāk uz darbu un viņu sūta mājās, tāda iespēja pastāv. Viņam agrāk ļāva strādāt vairāk, tagad nevajag, lai viņš virsstundas strādātu".

Prognozes un jauni solījumi

Cipule prognozē, lai varētu nosegt brigādes, nākamajam gadam plānotais virsstundu skaits ir 644 tūkstoši uz apmēram 2500 darbiniekiem, kas nodarbojas ar ārstniecību. Šajā gadā bija 233 tūkstoši virsstundu. "Tas nākotnē nozīmē gan personāla deficītu, gan naudas apjomu, kas vajadzīgs, lai nosegtu šīs virsstundas," piebilst Ilze Bukša.

Dienestā pašlaik "mīnusā" ir 547 slodzes, proti, vakances kas būtu jāizpilda, ja mediķiem būtu jāstrādā vienu slodzi. Jau vēstīts, ka bija iecere atteikties no tā dēvētā pagarinātā normālā darbalaika no 2020. gada. Iztrūkums ir radās jau pirms diviem gadiem, kad darbinieki strauji aizgāja izdienas pensijā.

Tiesa, jau pēc šīs intervijas piektdien Veselības ministrija (VM) izsūtīja paziņojumu, ka tā kā medicīnas nozarē trūkst darba roku, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome rosinās Saeimu veikt izmaiņas Ārstniecības likumā – paredzēt garāku pārejas periodu un šajā laikā ļaut mediķiem brīvprātīgi strādāt vienā ārstniecības iestādē arī virs normālā darba laika, par virsstundām saņemot dubultu samaksu.

Šajā likumā noteikta pāreja no pagarinātā normālā darba laika, kas ļauj mediķiem strādāt lielāku stundu skaitu, uz normālo darba laiku, vienlaikus piemērojot dubultu samaksu par virsstundām. Virsstundu apmaksai nākamajā gadā kopumā nepieciešami 16 miljoni eiro, un tiek prognozēts, ka šo summu nosegs no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas, liecina VM sniegtā informācija. Šajā summā nav ierēķināts mediķiem solītais darba samaksas palielinājums par 20%, par ko vēl jālemj Ministru kabinetam.

Jaunievēlētais Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP) jau ticies ar NMPD vadību, Rīgas Stradiņa slimnīcas valdi un Latvijas Ārstu biedrību un par pirmo un galveno uzdevumu savā amatā uzskata tieši mediķu algu jautājuma risināšanu, jo tā ir galvenā prioritāte: "Ja mēs strauji nepalielināsim mediķu algas gan NMPD, gan valsts sektorā, tad skaidrs, ka mediķi aizplūdīs un krīzes situācija būs vēl lielāka. Ja tas netiks darīts, tad NMPD nebūs, kas strādā."

Viņš uzsvēra, ka jau gadiem ir teicis, ka "nauda vairāk jānovirza medmāsām, jaunākajam medicīnas personālam, ārstiem, NMPD feldšeriem." Šajā nedēļā jau ir plānotas pirmās komisijas sēdes, kurās tiks plašāk skatīti šie jautājumi.

Source

Tags

Anda Čakša Dana Reizniece-Ozola Fiskālās disciplīnas padome Lasāmgabali Liene Cipule NMPD Stradiņa slimnīca Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form