Ārkārtas situācijas draudi: rosinās mediķiem ļaut strādāt ilgāku darbadienu
Foto: Shutterstock

Tā kā medicīnas nozarē trūkst darba roku, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome rosinās Saeimu veikt izmaiņas Ārstniecības likumā – paredzēt garāku pārejas periodu un šajā laikā ļaut mediķiem brīvprātīgi strādāt vienā ārstniecības iestādē arī virs normālā darba laika, portāls "Delfi" noskaidroja Veselības ministrijā (VM).

Šajā likumā noteikta pāreja no pagarinātā normālā darba laika, kas ļauj mediķiem strādāt lielāku stundu skaitu, uz normālo darba laiku, vienlaikus piemērojot dubultu samaksu par virsstundām.

Virsstundu apmaksai nākamajā gadā kopumā nepieciešami 16 miljoni eiro, un tiek prognozēts, ka šo summu nosegs no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas, liecina VM sniegtā informācija. Šajā summā nav ierēķināts mediķiem solītais darba samaksas palielinājums par 20%, par ko vēl jālemj Ministru kabinetam.

Pēc Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdes Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris medijiem norādīja, ka pateicas VM par tik operatīvu reaģēšanu uz arodbiedrības vēstuli, kurā lūdza risināt šo nopietno situāciju.

"Ir izskanējuši signāli, ka ārkārtas situācija darba roku trūkuma dēļ draud pārsviesties no neatliekamās medicīniskās palīdzības Rīgas reģionā arī uz citiem reģioniem un slimnīcu sektoru. Lai šos riskus mazinātu, ir nepieciešams ļoti ātri un precīzi rīkoties, lai nodrošinātu politiskās un juridiskās garantijas tam, ka veselības aprūpes nozarē strādājošajiem samaksa turpmākajos trijos gados pieaug par 20% katru gadu, un tiek budžetā paredzēti līdzekļi virsstundu apmaksai divkāršā apmērā," norādīja LVSADA vadītājs.

LVSADA esot gatava izskatīt priekšlikumu, ka tiek pagarināts šobrīd noteiktais pārejas periods. Proti, paredzot iespēju, ka tiek saglabāta iespēja veselības aprūpes nozarē strādājošajiem strādāt pēc viņu brīvprātīgas piekrišanas lielāku virsstundu skaitu nekā tas ir atļauts likumā, bet apmaksājot tās ar dubultu likmi, un paredzot, ka šis ierobežojums būs spēkā tikai pārejas perioda laikā. "Arodbiedrības par to diskutēs. Atbildi būsim gatavi sniegt 18. decembrī, nākamajā padomes sēdē," piebilda Keris.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) savukārt norādīja, ka "neskatoties uz to, ka jaunā valdība vēl nav izveidota, nevar ciest tie cilvēki, kam jāsaņem medicīniskie pakalpojumi, un tie, kas strādā nozarē, tāpēc šobrīd ir jāpieņem svarīgi lēmumi un soļi, lai šo situāciju risinātu". Viņa atgādināja, ka nākamās nedēļas valdības sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums "Par ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu pārējā personāla atlīdzības palielināšanu 2019.- 2021.gadam".

Otrs būtiskais jautājums skar mediķu virsstundu apmaksu. "Ir risinājums pašai apmaksai, bet cilvēku resursu trūkuma dēļ būtiskākais ir stundu skaits, kuras ir iespējams strādāt virs parastās slodzes. Iespēja, kā nonākt līdz risinājumam, ir pagarināt pārejas periodu, kad ir atļauts strādāt vairāk virsstundu. Iespēja arī strādāt brīvprātīgi virsstundas reizēs, kad nav cilvēku resursu," sacīja Čakša.

Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs sēdes laikā akcentēja, ka sēdē rastie rīcības virzieni un to īstenošana ļautu novērst iespējamo ārkārtas situāciju, kas varētu iestāties nākamgad slimnīcu sektorā. Tāpat viņš uzsvēra, ka šobrīd slimnīcas turpina darbu un iedzīvotājiem palīdzība tiek sniegta nepieciešamajā apjomā

Ziņots, ka Latvijas Slimnīcu biedrība brīdinājusi par iespējamu ārkārtas situāciju no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku.

Jau vēstīts, ka tā dēvētais pagarinātais normālais darba laiks tika ieviests kā krīzes laika risinājums, lai risinātu personāla trūkumu slimnīcās un mediķi varētu strādāt vairāk vienā darbavietā. Atbilstoši šai kārtībai mediķi varēja vienā ārstniecības iestādē strādāt līdz pat 240 stundām, taču visas stundas virs normālā darba laika apmaksāja kā parastas darba stundas, nevis kā virsstundas dubultā.

Pret to iestājās tiesībsargs, un 2017. gada vidū Saeima lēma par to, ka sākas pakāpeniska atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika – pērn par 20 stundām, šogad un nākamgad vēl par 20, lai 2020. gadā vairs nebūtu pagarinātā normālā darba laika. Tika arī darba samaksai piemēroti īpaši koeficienti, samaksājot vairāk virsstundām, bet tomēr tās netika apmaksātas dubultā. Šogad maijā savukārt ST lēma, ka no nākamā gada par virsstundām jāmaksā dubultā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša Saeima Satversmes tiesa Valdis Keris
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form