Ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies vides piegružošana, norāda VVD
Foto: LETA

Cilvēkiem ievērojot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku pie dabas, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits, portāls "Delfi" noskaidroja Valsts vides dienestā (VVD).

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielāku piegružošanu apliecina VVD mobilajā aplikācijā "Vides SOS" šogad saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits par vides piesārņojumu. "Salīdzinoši ar 2019. gadu šogad jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu – no tiem gandrīz 90% iedzīvotāju ziņojumi par vides piegružošanu, kas nosūtīti rīcībai zemes īpašniekiem un pašvaldībām," norādīja dienests.

Kopumā no šogad mobilajā aplikācijā reģistrētajiem ziņojumiem 28% nosūtīti rīcībai pašvaldībām un 28% SIA "Rīgas meži". Savukārt informācija par 26% gadījuma nosūtīta AS "Latvijas Valsts meži", bet 18% – Dabas aizsardzības pārvaldei.

Analizējot saņemtos ziņojumus, dienests secinājis, ka vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā, piemēram, riepas no autoservisiem. Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.

Ņemot vērā, ka pašvaldību iespējas un resursi, lai sakoptu visas konstatētās piegružotās vietas, ir atšķirīgi, VVD aicina pašvaldības aktīvi rīkoties, lai kopīgi cīnītos ar cēloņiem, kas ietekmē mājsaimniecību atkritumu nonākšanu vidē.

"Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumi par radīto atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam, pašvaldībām nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību par mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem," informēja dienests.

Vienlaikus VVD aicina pašvaldības apzināt risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt, lai teritorijās, kur ir novērota atkārtota nelikumīga atkritumu uzkrāšanās un veidojas stihiskas piegružotas teritorijas lielā platībā, tas vairāk nenotiktu.

Tāpat VVD secinājis, ka daļa no šiem atkritumiem radušies personu vai komersantu, kas nelegāli sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, darbības rezultātā.

Dienests konstatējis, ka situācijās, kad, iegūstot savā īpašumā nekustamo īpašumu, jaunie īpašnieki vēlas izvest visu iepriekšējā īpašnieka uzkrāto mantu par iespējami zemāko cenu. Šo pakalpojumu sniedz komersanti bez darbībai nepieciešamās atļaujas, izvedot šos atkritumus nevis uz atkritumu poligonu noglabāšanai, bet izmetot tos apkārtējā vidē.

VVD plāno ciešāk sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai ierobežotu šādas nelikumīgas darbības, kas rada tiešu vides piesārņojuma risku, kropļo tirgu un rada zaudējumus valsts budžetam.

Vienlaikus VVD atgādina, ka par sava īpašuma pārraudzīšanu un to, ka konkrētā teritorija netiek piegružota un vidē netiek izmesti atkritumi, primāri ir atbildīgs zemes īpašnieks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Dabas aizsardzības pārvalde Rīgas meži
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form