Ministru kabinets otrdien, 7. aprīlī, lēmis par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam, saglabājot jau spēkā esošos ierobežojumus. Ne par vēl stingrākiem ierobežojumiem, ne par esošo mīkstināšanu pagaidām nav plānots lemt, var secināt no valdības locekļu teiktā žurnālistiem pēc sēdes.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā kopumā ir stabila, taču mēs nevaram šobrīd atslābt, jo Eiropā šī pandēmija joprojām plosās. Šodien valdības sēdē pēc konsultācijām ar epdemiologiem un dažādiem speciālistiem pieņemts lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12. maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām, bet arī nemīkstinām ierobežojumus," preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pavēstot par valdības pieņemto lēmumu, Kariņš teica "milzīgu paldies" visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo nedēļu laikā ir ļoti nopietni ievērojuši rekomendācijas un ierobežojumus. "Mūsu kopīgo darbību rezultātā esam paspējuši situāciju valstī šobrīd noturēt stabilu," sacīja valdības vadītājs, īpaši pateicoties mediķiem, policistiem, robežsargiem, mediju pārstāvjiem, kuri strādājuši "frontes līnijās", lai noturētu slimības izplatību Latvijā minimālā līmenī, kas uz citu valstu fona ir labs rādītājs. Ministru prezidents pauda pateicību arī uzņēmējiem, kuri turpinājuši darbu, ievērojot ierobežojumus.

Tuvojoties Lieldienu brīvdienām, Kariņš aicināja paturēt prātā, ka nedrīkst atslābt un jāturpina ievērot noteikumus un rekomendācijas. "Turēsimies divu metru attālumā no citiem cilvēkiem un nepulcēsimies ārpus mājām vairāk par diviem cilvēkiem," atgādināja Kariņš, piekodinot, ka, visu ievērojot, varēsim ātrāk atgriezties pie ierastā dzīves veida. "Mūsos ir tas spēks un tā spēja šo pārvarēt," sacīja Kariņš.

No citiem valdības lēmumiem Kariņš uzsvēra Ministru kabinetā lemto par atbalstu medijiem vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā.

Šūposimies vasarā

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sarunā ar žurnālistiem atzina, ka Covid-19 izplatība Latvijā tiek kontrolēta ar kopīgām valdības, Saeimas un sabiedrības pūlēm, tomēr šajā reizē īsti vietā ir pieticīgā latviešu piesardzība, kas saka, ka nevajag sapriecāties.

"Vīruss ir viltīgs, tā daba nav vēl līdz galam izpētīta, un tieši tādēļ aicinu nesapriecāties. Mums priekšā Lieldienu brīvdienas, kas kārdinās mājās nonīkušos jauniešus doties laukā un darīt lietas kopā, bet es ļoti lūdzu jaunos cilvēkus apzināties, ka lielā mērā šī varētu būt viņu izšķiršanās, vai mums izdodas salīdzinoši īsā laikā tikt galā ar vīrusu, vai tomēr ierobežojumi būs jāpagarina uz nezināmi ilgu laiku," sacīja Viņķele.

Ministre aicināja neļauties pavasara eiforijai un strikti ievērot epidemiologu noteikumus par fizisko distancēšanos, roku higiēnu un pulcēšanās aizliegumu. Viņķele pauda pārliecību, ka esam jau pusceļā un līdz Jāņiem izdosies tikt galā ar Covid-19, tāpēc Lieldienu šūpošanos varēs īstenot vasarā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kuri norādīja uz atšķirībām speciālistu viedokļos par iespējamu ierobežojumu mīkstināšanu un diskusiju valdībā, Viņķele norādīja, ka ekspertu vidū viedoklis ir vienots, atšķirīgs esot vien izteiksmes veids. Eksperti ir vienoti, ka līdz 12. maijam ir jāsaglabā tie ierobežojumi, kas ir patlaban spēkā, uzsvēra ministre. Viņķele arī paslavēja kolēģus valdībā, jo šajā reizē visi saprotot situācijas nopietnību un nemēģina raisīt viltus cerības.

"Līdz ar to pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12. maijam mēs turpinām tos ierobežojumus, kas jau ir ieviesti," sacīja ministre, piebilstot, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mēs esam sākuši piemērot ierobežojumus agrāk, bet ne tik stingrus.

Veselības ministre arī atzina, ka apzinās, cik svarīgi ir centralizētie eksāmeni 9. un 12. klašu skolēniem, tāpēc valdības pieeja patlaban ir tāda, ka jaunieši gatavojas eksāmeniem.

"Ja mēs redzēsim, ka tas nav iespējams, to jau mēs paspēsim pateikt kaut vai dienu pirms eksāmeniem. Mēs šobrīd kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādājam pie tā, lai centralizētos eksāmenus tomēr varētu gan skolēniem, gan skolotājiem drošā veidā īstenot. Tas būs pāris nākamo nedēļu aktīva darba jautājums," uzsvēra Viņķele.

Atsāks repatriācijas reisus

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) īsu brīdi pēc valdības sēdes un vēl pirms Ministru prezidenta un vairāku ministru kopīgās preses konferences sociālajos tīklos pavēstīja par ārkārtējās situācijas pagarināšanu un repatriācijas reisu atsākšanu pēc 14. aprīļa, kas līdz šim bija noteikts kā ārkārtējas situācijas beigu termiņš.

"Valdība šodien nolēma pagarināt ārkārtas situāciju līdz šī gada 12. maijam. Tas nozīmē, ka arī starptautiskās satiksmes ierobežojumi vēl kādu laiku būs spēkā. Daudzi no jums cerēja, ka pēc 14. aprīļa avioreisi, prāmju, dzelzceļa un autobusu kustība atjaunosies. Pagaidām, nē! Vēl neesam sasnieguši to brīdi, kad varam teikt, ka Covid-19 ir tiktāl ierobežots, lai varētu atgriezties pie normālas dzīves," rakstīja ministrs savā feisbuka profilā.

Rinkēvičs atzīst, ka "daudzi no jums atlika atgriešanos Latvijā ap Lieldienām. 15. aprīlī mēs atsāksim repatriācijas reisus. Organizējot atgriešanos mājup, ņemsim vērā mūsu veselības aprūpes sistēmas spēju, cilvēku skaitu, kā arī dažādos liegumus un ierobežojumus, ko noteikušas citas valstis. Drīzumā tiks publicēta detalizēta informācija par datumiem un lidostām, no kurām tiks veikti lidojumi. Lūdzu ņemiet vērā, ka ne visi uzreiz varēs rezervēt biļetes. Priekšroka tiks dota tiem, kas šobrīd ir iestrēguši ārpus Eiropas Savienības, un tiem, kas atrodas ārpus valsts bez iztikas līdzekļiem vai sociālā nodrošinājuma".

Ārlietu ministrs solīja, ka "mēs darīsim visu, lai arī pārējie varētu atgriezties Latvijā, cik vien tas ātri būs iespējams. Tiem, kuri ilgstoši dzīvo ārpus Latvijas, lūdzu, pagaidām palieciet savās mītnes valstīs. Mēs būsim priecīgi jūs satikt pēc ārkārtas situācijas beigām, taču pašlaik gan jūsu valstī, gan starptautiski ieviestie liegumi nav labākais un drošākais laiks ceļošanai".

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par Veselības ministrijas viedokli par repatriācijas reisu atsākšanu, Viņķele vēlējās precizēt, ka neesot runa par atsākšanos. "Vismaz valdībā ārlietu ministrs runāja par to, ka tiks organizēti pēc nepieciešamības, kas faktiski ir bijis tas formulējums vienmēr," teica ministre. Viņķele norādīja, ka tiks nodrošināta tāda pati kārtība, turklāt pilnveidota pēc iepriekšējās pieredzes – cilvēki tiek reģistrēti, savākta viņu kontaktinformācija, un tiem, kam ir slimības simptomi, uzreiz veikti testi ierašanās vietā. Klāt tagad vēl nākusi pilnveidota koordinācija starp pašvaldībām un valsts institūcijām, lai nogādātu cilvēkus uz dzīves vietām.

Viņķele pastāstīja, ka ārlietu ministrs valdību informējis, ka repatriācija nebūs masveidīga. "Līdz ar to tā realitāte, ka kādi no mūsu tautiešiem ierodas, tas notiek arī šobrīd pa sauszemi. Ministre prognozēja, ka slēgto robežu politiku Eiropa diezin vai ļoti ilgi spēs noturēt.

Vienlaikus otrdien valdība par repatriantiem arī lēmusi, ka pirms atgriešanās Latvijā persona rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijā, ievēros īpašus piesardzības pasākumus, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Minētajā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona ir sasniedzama. Ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma nodošanu Valsts robežsardzei.

Ministru kabinets arī otrdien noteicis, ka gadījumos, kad netiek ievēroti ārkārtējās situācijas rīkojumā noteiktie pasākumi vai repatriantu sniegtajā apliecinājumā tiek norādītas nepatiesas ziņas, piemēro atbilstošu administratīvo vai kriminālo atbildību. Tādi lēmumi pieņemti, jo Valsts policija ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad, veicot kontroles pasākumus, apliecinājumā sniegtie dati ir neprecīzi vai neatbilst patiesībai.

Atļauj kristības

Ministru kabinets, pagarinot ārkārtējās situācijas termiņu, ir pieņēmis vairākus lēmumus papildus jau spēkā esošajiem pasākumiem, tādā veidā nodrošinot valsts, pašvaldību un citu pakalpojumu sniedzēju darbu un sadarbībukrīzes laikā, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā. Lēmumi par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību.

Jau šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos.

Visiem Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē.

Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par nepatiesu ziņu norādīšanu tiks piemērota administratīvā vai kriminālā atbildība.

Bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālistu izglītotāji (piemēram, sociālie darbinieki,tiesneši, prokurori, policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm) turpmāk varēs plašāk pielietot attālināto mācību iespējas. Parasti šādas mācības tiek īstenotas klātienē, tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, arī šī mērķa grupa varēs attālināti apgūt izglītības programmu teorētisko daļu.

Lai nodrošinātu nepieciešamos risinājumus Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai tiek noteikts, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, pašvaldību institūcijas un iestādes var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.

Tas attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams iegādāties preces un pakalpojumus pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai un citu pasākumu īstenošanai.

Rīkojumā tiek arī noteikta kārtība, kādā valsts mantu varēs nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai.

Nacionālā veselības dienesta iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus turpmāk varēs nodot pašvaldībām, pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldības policijai un Iekšlietu ministrijas institūcijām bez atlīdzības, pirms tam nenoskaidrojot valsts un citu iestāžu vajadzību pēc tiem.

Tiek atvieglota uzskaite un gadījumu izmeklēšana iekšlietu un drošības iestāžu amatpersonām, nosakot, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā.

Savukārt tieslietu ministrs varēs noteikt atvieglojumus, ko piemēro pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai Latvijas Vēstnesī ārkārtējās situācijas laikā.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc speciālistu viedokļa uzklausīšanas otrdien Ministru kabinets varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz četrām nedēļām. Patlaban tā noteikta līdz 14. aprīlim.

Sadarbības sanāksmē koalīcijas partiju pārstāvji politiski vienojās par vairākiem jautājumiem, ko šonedēļ skatīs divās valdības sēdēs – otrdien un ceturtdien, tajā skaitā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz septembri.

Koalīcija vienojās otrdienas Ministru kabineta sēdē lemt par atbalstu medijiem vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kas ietvertu atbalstu krīzes laikā gan drukātajiem, gan elektroniskajiem medijiem.

Ministru kabinets otrdien paredzējis arī pilnveidot dīkstāves pabalstu shēmu, jo līdz šim vēl nav bijis atrisināts jautājums par pabalsta diferencēšanu atkarībā no apgādājamo skaita.

Ceturtdien valdība varētu atrisināt vēl vienu dīkstāves reglamenta nepilnību, proti, par mazo uzņēmumu īpašniekiem un valdes locekļiem. Līdz šim uz dīkstāves pabalstiem var pieteikties tikai darbinieki, bet valstī ir daudz mazu un ģimenes uzņēmumu, kur ir daži darbinieki un vienlaikus valdes locekļi. Kariņš sola, ka valdība tiks skaidrībā par to, kā palīdzēt arī šiem uzņēmumiem dīkstāves laikā.

Ņemot vērā neskaidrības ar to, kā Covid-19 izplatība Latvijā un Eiropā varētu attīstīties šovasar, koalīcijas partijas vienojušās, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, varētu tikt atliktas uz septembra sākumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka tas varētu būt 5. septembris, jo tā ir pēdējā iespēja sarīkot vēlēšanas. Saskaņā ar likumu, ja līdz kārtējām vēlēšanām atlicis mazāk par deviņiem mēnešiem, ārkārtas vēlēšanas nerīko un darbu turpina pagaidu administrācija. Patlaban noteikts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiek 6. jūnijā.

Pūce žurnālistiem pastāstīja, ka grozījumus "Rīgas domes atlaišanas likumā" plāno valdībā iesniegt ceturtdien.

Jau ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) otrdien saņēmis SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ziņojumu par mirušu Covid-19 pacientu – 75 gadus vecu vīrieti.

Iepriekš veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, saslimušais inficējās Latvijā no citas personas, kurai bija apstiprināta Covid-19 diagnoze. Šis ir viens no Covid-19 gadījumiem, kas epidemioloģiski saistīts ar infekcijas uzliesmojumu Jelgavā, kur saslimuši gan apbedīšanas biroja klienti, gan darbinieki, norāda SPKC.

Mirušajam pacientam bija vairākas hroniskas saslimšanas un, veselības stāvoklim pasliktinoties, viņš tika ievietots stacionārā, kur pēc nedēļas mira.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1122 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, un infekcija apstiprināta sešiem cilvēkiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latvijā kopumā veikti 22 575 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 548 personām.

41 pacients stacionēts, tai skaitā 38 ar vidēju slimības gaitu, trīs ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Jānis Reirs Juris Pūce Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Rīgas dome Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form