Ārkārtējo situāciju pēc Lieldienām varētu nepagarināt; ierobežojumi paliks spēkā
Foto: Valsts kanceleja, Gatis Rozenfelds

Trešdien, 24. martā, Ministru kabinets varētu lemt par Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas nepagarināšanu ilgāk par 6. aprīli, līdz kuram tā noteikta patlaban. Tomēr, pat izbeidzot kopš pērnā gada 9. novembra ilgušo ārkārtējo situāciju, ierobežojumi un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai netiks atcelti, bet atkarībā no epidemioloģiskās situācijas var tikt pakāpeniski mīkstināti, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau iepriekš ziņots, ka pagājušā nedēļā, 16. martā, pēc valdības sēdes preses konferencē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka valdība strādā pie diviem dažādiem scenārijiem, kā rīkoties turpmāk – viens scenārijs gadījumam, ja situācija strauji mainītos uz slikto pusi, otrs scenārijs gadījumam, kā pie turpmāka saslimstības samazinājuma varētu pakāpeniski ieiet drošākā sadzīves modelī, pielāgojoties situācijai, kad pandēmija atkāpjas un vakcinācija izvēršas plašumā.

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai jeb tā sauktajai Operatīvās vadības grupai tika uzdots šonedēļ nākt ar redzējumu, piedāvājumu un ziņojumu, kā to izdarīt un kādā laika grafikā. Kariņš iepriekš apstiprināja, ka lēmums par turpmāko rīcību ir jāpieņem pirms Lieldienām.

Šonedēļ paredzēta tikai viena Ministru kabineta sēde trešdien nevis divas otrdienā un ceturtdienā, kā jau ierasts pandēmijas laikā, jo ceturtdien un piektdien Kariņš būs aizņemts Eiropadomes apspriedēs.

Līdz ar to sagaidāms, ka valdība trešdien varētu pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas termiņu, kā arī vērtēs iespējamās izmaiņas drošības pasākumos un ierobežojumos.

Tā kā Saeima lēmusi ziemas sesiju beigt 29. martā un pavasara sesiju sākt 6. aprīlī, šonedēļ Saeima sēdes sasaukusi divas dienas – gan trešdien, gan ceturtdien, lai varētu izskatīt iekrājušos likumprojektus, kā arī būtu gatavībā izskatīt dokumentus, ko Ministru kabinets varētu iesniegt pēc trešdienas valdības sēdes un kas būtu saistīti ar izmaiņām, nepagarinot ārkārtējo situāciju.

Jau ziņots, ka, turpinot pozitīvo SARS-CoV-2 gadījumu sekvenēšanu, jaunākā informācija liecina, ka Latvijā apstiprināts viens Covid-19 gadījums, kuru ir izraisījis Dienvidāfrikas celms B.1.351. Sākotnējie epidemioloģiskās izmeklēšanas dati liecina, ka saslimušais nav ceļojis, inficēšanās apstākļi pagaidām nav noskaidroti un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās, pirmdien, 22. martā, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Dienvidāfrikā pirmreizēji konstatētais SARS-CoV-2 celms B.1.351 šobrīd aizvien biežāk tiek novērots arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Dienvidāfrikas celma izplatība ne visas situācijās ir saistāma ar ceļošanu, jo dažās valstīs jau ir novērota šī celma vietējā pārnešana un ar to saistītie uzliesmojumi. Ir novērots, ka B.1.351 celms ir saistāms ar intensīvāku izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku. Vairāk nekā 90% no visiem Covid-19 gadījumiem Dienvidāfrikā ir saistāmi ar B.1.351 celma cirkulāciju.

Analizējot pagājušās nedēļas Covid-19 saslimstības rādītājus Latvijā, redzams pieaugums par 5,2%, vidēji dienā atklājot 518 jaunus inficēšanās gadījumus, norāda SPKC.

Pagājušajā nedēļā samazinājies veikto testu skaits par 3,6%, bet vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 4,1%. Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 3 518 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi.

Saslimstības pieaugums novērots Latgalē un Zemgalē. Salīdzinot Covid-19 saslimstības rādītājus dinamikā pa divām nedēļām, ilgtermiņā ir redzams samazinājums visās vecuma grupās, visizteiktāk vecuma grupā 80 un vecākiem –56%, 50-59 gadu grupā – 36%, bet 0-9 grupā – 17%. Tomēr, ja skatās iepriekšējo nedēļu, tad novērojams pieaugums visās vecuma grupās, izņemot bērnus.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā šobrīd ir 1,02, tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē vairāk nekā 100 citus cilvēkus.

Jauno Covid-19 celmu atklāšana Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs liecina, ka situācija ir nestabila un ļoti mainīga no nedēļas uz nedēļu. Jaunie celmi ir ar izteiktāku infekciozitāti (vairāk lipīgi) izraisa saslimstības pieaugumu vairākās valstīs, vēsta SPKC.

Pēc pēdējiem sekvenēšanas datiem tā dēvētais Covid-19 Lielbritānijas variants atrodams gandrīz pusē paraugu un līdzīgi dati ir arī no tā sauktās ātrās testēšanas. "Es aptuveni lēstu to procentu no 40-50%," otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs profesors Jānis Kloviņš.

Viņš sacīja, ka ir redzams – tieši Lielbritānijas vīrusa variants pieaug. Veicot izpēti, paraugos tiek atrasti arī jauni varianti, piemēram, Ugandas paveids, kas atrasts pēdējās nedēļas laikā. Tāpat sekvenešanā kolēģi no E.Gulbja laboratorijas atraduši pirmo šī vīrusa Dienvidāfrikas variantu, sacīja Kloviņš.

Pēc viņa teiktā, ka tad, ja Latvijā nebūtu izplatīts Lielbritānijas variants, tad, iespējams, jau ļoti būtu samazinājies inficēšanās gadījumu skaits, ņemot vērā to, ka tiek vakcinēti cilvēki gados, kuriem ir lielākais risks smagi saslimt. Viņi pakāpeniski izkļūst no riska zonas vakcinācijas dēl. Pēc Kloviņa teiktā, ka tas varbūt ir iemesls, kāpēc Latvijā šobrīd nav redzams tik daudz nāves gadījumu kā iepriekš.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam