Saeimas Ārlietu komisija rosinās parlamentu lemt par aicinājumu Eiropas Savienībai (ES) iekļaut Krievijas militāro privātuzņēmumu "Vāgnera grupu" iekļaut terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju sarakstā jeb ES teroristu sarakstā.
Ārlietu komisija izstrādājusi Saeimas paziņojuma projektu par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības. Saeima to plāno skatīt ceturtdien, 8. decembrī.
Paziņojuma projektā Saeima atgādina, ka Krievija turpina klaji un rupji pārkāpt starptautiskās tiesības un saistības, tai skaitā ANO Statūtu principus, īstenojot agresīvu karu pret Ukrainu, tās suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti.
Tāpat paziņojuma projektā norādīts, ka agresīvs karš vai starptautiskos līgumus, starptautiskās vienošanās vai garantijas pārkāpjoša kara plānošana, gatavošana, iniciēšana vai īstenošana ir noziegums pret mieru.
Paziņojuma projektā rosināts ņemts vērā, ka kopš 2014. gada un jo īpaši kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas īstenotā nelikumīgā, neprovocētā un nepamatotā agresīvā pret Ukrainu vērstā kara radīto iznīcību un ciešanas, Krievijas bruņoto spēku neselektīvos uzbrukumus apdzīvotām vietām un civilajai infrastruktūrai, daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavības un visā Ukrainā pret civilās infrastruktūras objektiem vērstos terora aktus.
Tāpat uzsvērts, ka līdz šim dokumentētie noziegumi, ko Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši Ukrainā, liecina par galēju cinismu un neaizskaramības apziņu, militārā spēka pielietošanu ierobežojošu kara vešanas noteikumu un likumu ignorēšanu.
Ārlietu komisija atgādina par Saeimas 2022. gada 21. aprīļa paziņojumu, kurā Krievijas agresija pret Ukrainu tika atzīta par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret ukraiņu tautu, 2022. gada 11. augusta paziņojumu, kurā Krievijas darbības Ukrainā atzītas par teroristiskām, bet Krievija – par terorismu atbalstošu valsti.
Paziņojuma projektā stingri nosodīts Krievijas izvērstais agresīvais karš pret Ukrainu, kā arī netiek atzīta tā laikā iekaroto teritoriju aneksija.
Paziņojuma projektā pausts, ka Krievija šobrīd ir lielākais apdraudējums mieram gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Paziņojuma projektā pausts stingrs atbalsts Starptautiskās Krimināltiesas uzsāktajai izmeklēšanai nolūkā apzināt un saukt pie atbildības tos, kuri Ukrainas teritorijā pastrādājuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.
Tāpat norādīts, ka Latvija iestājas par to, ka papildus Starptautiskajai Krimināltiesai, kura nevar īstenot jurisdikciju par agresiju pret Ukrainu, ir izveidojams īpašs starptautisks tribunāls, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības par starptautisko noziegumu – agresiju –, ko Krievija uzsākusi 2022. gada 24. februārī ar pilna mēroga militāru iebrukumu suverēnās Ukrainas teritorijā.
Tāpat Ārlietu komisija rosina pievienoties Ukrainas parlamenta, līdzīgi domājošu valstu un starptautisko organizāciju aicinājumiem atzīt Krievijas režīmu par teroristisku un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti un mudina starptautisko sabiedrību pieņemt līdzīgus paziņojumus.
Tāpat Ārlietu komisija aicina ES iekļaut Krievijas militāro privātuzņēmumu "Vāgnera grupa" terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju sarakstā jeb ES teroristu sarakstā.
Paziņojuma projektā arī pausts aicinājums eiroatlantiskajai kopienai un tās partneriem īstenot visaptverošu Krievijas starptautisku izolāciju, tostarp attiecībā uz dalību tādās starptautiskās organizācijās un struktūrās kā ANO Drošības padome, kā arī aicina ES dalībvalstis turpināt identificēt un novērst Krievijas diplomātisko pārstāvniecību aizgādībā un vadībā veiktas darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu.
Paziņojuma projektā arī pausts mudinājums steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresīvo karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru.
Ārlietu komisija arī iestājas par nepieciešamību ES līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu ES dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem.
