Otrdien, 2. augustā, Saeimas Ārlietu komisijas deputāti neatsaucās kolēģa Ata Lejiņa (JV) aicinājumam diskutēt par Ungārijas attiecībām ar Krieviju.
Otrdien Ārlietu komisija diskutēja par Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un pieņēma ziņojuma projektu, ar kuru Krievija atzīta kā teroristiska valsts.
Sēdes gaitā deputāts Lejiņš aicināja kolēģus diskutēt par Ungārijas attiecībām ar Krieviju, jo, deputātā ieskatā, Ungārijas rīcība savā ziņā liecina par atbalstu Krievijas sāktajam karam Ukrainā.
Lejiņš uzskaitīja trīs iemeslus, kāpēc būtu jādiskutē par Ungārijas un Krievijas attiecībām. Pirmkārt, Ungārija paglāba patriarhu Kirilu no Eiropas Savienības (ES) sankcijām, otrkārt, Ungārijas premjers Viktors Orbāns liedzis ieroču piegādi Ukrainai cauri Ungārijai, treškārt, Ungārija ar Krieviju vienojusies par gāzes apjomu palielināšanu.
"Šis jautājums ir jāliek dienaskārtībā. Par to mums un ES jāsāk diskutēt, jo daudzi domā tāpat kā es. Kā jums šķiet?" vaicāja Lejiņš.
Pēc īsas pauzes deputāta aicinājumam atsaucās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), kura kolēģa uzdoto jautājumu nodēvēja kā sarežģītu, vienlaikus piebilstot, ka, neskatoties uz Ungārijas panākto patriarha Kirila neiekļaušanu sankciju sarakstā, ES līmenī tomēr visas valstis ir spējušas vienoties par būtiskām sankcijām pret Krieviju.
Ministrijas parlamentārā sekretāre atzina, ka Ungārijas premjera attieksme pret Krieviju bijusi redzama jau iepriekš, bet tagad šī attieksme "kontrastē" skaidrāk un daudzi ir mainījuši attieksmi pret Ungārijas premjeru.
"Labi atceramies, ka būtiskai daļa Latvijas sabiedrības Orbāna rīcība šķita simpātiska, bet pēc kara šī situācija mainījās," norādīja politiķe.
Citi deputāti Lejiņa rosinātajā diskusijā neiesaistījās.
Jau ziņots, ka Orbāns bieži nonācis domstarpībās ar Briseli un asi kritizējis Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijas naftai.
