Ārlietu ministrija (ĀM) 27. februārī Baltkrievijā notikušo referendumu sauc par nedemokrātisku un necaurskatāmu, tāpēc neatzīs jebkādus tā rezultātus.
"Laikā, kad Krievija un Baltkrievija izvērš pilna mēroga karadarbību pret Ukrainu, Aleksandra Lukašenko neleģitīmais režīms turpina centienus stiprināt savu autoritāro varu, apspiežot baltkrievu tautas brīvības alkas un ievelkot Baltkrieviju aizvien dziļāk asiņainajā karā Ukrainā," teikts ĀM paziņojumā.
ĀM uzsver, 2022. gada 27. februārī Baltkrievijā notikušais tā saucamais referendums par grozījumiem Baltkrievijas Republikas konstitūcijā tika organizēts uz vispārēju represiju fona un noritēja nedemokrātiski un necaurskatāmi. Latvijas Ārlietu ministrija neatzīst Aleksandra Lukašenko neleģitīmā režīma tā saucamo referendumu un jebkādus tā rezultātus.
"Tikai Baltkrievijas tauta brīvās un godīgās vēlēšanās starptautisko organizāciju un starptautisko novērotāju klātbūtnē var lemt par savu nākotni," teikts ĀM paziņojumā.
Konstitūcijas grozījumi par ko notika referendums, paredz vēl vairāk nostiprināt Lukašenko režīmu un viņa iespējas atrasties pie varas, tai pašā laikā padarot neiespējamu demokrātiskās opozīcijas pārstāvju kandidēšanu prezidenta vēlēšanās tuvākajās desmitgadēs.
Jau vēstīts, ka referendumā balsošanas biļetenā ir tikai viens jautājums: vai jūs pieņemat izmaiņas un papildinājumus Baltkrievijas konstitūcijā. Referendums tiks uzskatīts par notikušu, ja tajā piedalīsies vairāk nekā puse balsstiesīgo pilsoņu.
Piedāvātie konstitūcijas grozījumi paredz noteikt, ka prezidents var atrasties amatā tikai divus piecu gadu pilnvaru termiņus, taču šie nosacījumi tiks attiecināti tikai uz nākamo ievēlēto prezidentu.
Ja Lukašenko, kas prezidenta amatā ir kopš 1994.gada, nolems 2025. gadā kandidēt atkal, viņš varēs palikt pie varas vēl desmit gadus.
Grozījumi arī paredz imunitāti agrākajiem līderiem par noziegumiem, kas pastrādāti pilnvaru termiņa laikā, un atļauj izvietot Baltkrievijas teritorijā kodolieročus.
2020. gada augusta prezidenta vēlēšanas tika falsificētas, uzskata opozīcija un rietumvalstis. Pēcvēlēšanu protesti tika brutāli apspiesti, uz ko Rietumi reaģēja, nosakot sankcijas Minskas režīmam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
