Pirmdien Rinkēvičs piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras ietvaros ārlietu ministri apsprieda aktuālo situāciju Irānā, Mjanmā, Sīrijā, Serbijā un Kosovā, kā arī Baltkrievijā.
Balstoties uz 2011.gada 9.decembra Eiropadomes secinājumiem un bažām, kādas rada Irānas konsekventa atteikšanās no sadarbības ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru un ANO Drošības padomes rezolūciju nepildīšanu, ārlietu ministri vienojās par ES ierobežojošo pasākumu pret Irānu pastiprināšanu un papildināšanu, tai skaitā par naftas importa embargo ieviešanu.
Reaģējot uz cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, ārlietu ministri vienojās par sankciju kritēriju paplašināšanu.
Kā norāda ĀM Preses dienestā, Rinkēvičs arī uzsvēra nepieciešamību ES izstrādāt precīzu un pamatotu kritēriju piemērošanas mehānismu. Ministrs akcentēja, ka būtiski nodrošināt katra gadījuma individuālu izvērtējumu. ES arī būtu vairāk jāstrādā pie dažādu izglītības programmu īstenošanas Baltkrievijā. Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jāpanāk vienošanās ar Baltkrieviju par vīzu atvieglojumiem. Gadījumā, ja tas nebūs iespējams, Latvija izskatīs iespēju vienpusējā kārtā samazināt vīzu nodevu Baltkrievijas pilsoņiem.
Ārlietu ministri apsprieda arī aktuālo situāciju Mjanmā un novērtēja valsts demokrātisko reformu centienus. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES jābūt gatavai atbilstoši reaģēt uz pirmajām pozitīvajām pārmaiņām Mjanmā. Līdz ar to Latvija jau šobrīd atbalsta vīzu ierobežojumu atcelšanu atsevišķām Mjanmas valsts augstākajām amatpersonām. Vienlaicīgi viņš atzīmēja nepieciešamību turpināt politiskās reformas un aprīlī organizēt demokrātiskas vēlēšanas, lai sankcijas pilnībā tiktu atceltas.
Saistībā ar vairāku mēnešu garumā notiekošajām protesta demonstrācijām Sīrijā, Ārlietu ministri pauda stingru nosodījumu un aicināja Sīrijas varas iestādes uzsākt visaptverošu reformu procesu un nacionālo dialogu. Apspriežot Serbijas – Kosovas dialoga norisi, Rinkēvičs norādīja, ka Latvija atbalsta kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai, jo Serbija ir veikusi ievērojamu darbu. ES nevajadzētu kavēties ar lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, jo tas varētu negatīvi ietekmēt ES paplašināšanās procesa turpmāko gaitu.