Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sestdien Inteliģences apvienības konferencē norādīja uz vairāku mītu eksistenci par Eiropas Savienību (ES) un aicināja izvērtēt to atbilstību realitātei.
Bērziņš norādīja, ka viens no mītiem ir iestāšanās procesa salīdzināšana starp Latviju un ES un Latviju PSRS. "Tad jau varētu likt vienādības zīmi starp laimīgām beigām un brutālu izvarošanu," sacīja Bērziņš. Viņš norādīja, ka pilnīgi mānīgs ir priekšstats par ES kā putekļusūcēju, kas visus velk iekšā - Latvijas uzņemšanai ES esot pietiekami daudz pretinieku.

Otrais mīts, pēc Bērziņa domām, ir apgalvojums, ka apdraudēta būs Latvijas suverenitāte un pašnoteikšanās tiesības - Latvijai taču būšot pārstāvniecība visās organizācijas struktūrās un arī iespēja izvirzīt darba kārtībā sev interesējošos jautājumus.

Ārlietu ministrs arī neaizmirsa mītu par lauksaimniecības apdraudējumu un sabrukšanu. Viņš atgādināja, ka Latvija jau izjutusi pirmās problēmas cūkgaļas tirgus protekcionisma dēļ un bija naivi domāt, ja Latvija neļauj ES uz līdzvērtīgiem noteikumiem tirgoties šeit, tad Latvijai ļaus tirgoties tur.

"Virzas "Straumēni" ir pagātnē un paliks kā literatūras klasika," viņš piebilda.

Viņs minēja arī citus mītus - imigrācijas pieplūdumu, kultūras identitāti u.c., bet aicināja izvērtēt citas alternatīvas. Savs labums būtu no iestāšanās NVS, jo tur ir liels tirgus un daudz cilvēku, bet Krievijas un Baltkrievijas savienības līgums rāda, ka šis modelis nepārprotami nedarbojas, teica ministrs.

Otra alternatīva ir ideja Latvijai palikt starp ES un Krieviju, bet tas arī neesot labs variants. "Ir daži gudrinieki, kas domā, ka Latvija kā gudrs teļš spēs pazīst pupu no divām govīm," norādīja Bērziņš.

Viņš arī šai sakarā aicināja graut divus mītus. Pirmais, ka Latvija ir atkarīga no tranzīta uz Krieviju un bez tā nevar iztikt - lai gan tā esot trešdaļa iekšzemes kopprodukta, tikpat vajadzīgs tranzīts esot Krievijai.

Otrais mīts ir par ekonomikas pilnīgu saistību ar politiku - lai gan Latvija Maskavai ir "sliktais zēns", bet Lietuva "labais", tirdzniecības apjoms ar Krieviju abām esot gandrīz vienāds un tas rādot vienīgi to, ka Krievijā veidojas patiesa tirgus ekonomika - gan ar tikai sev raksturīgām iezīmēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!