31.oktobrī, kad sākotnēji bija plānots Saeimā 1.lasījumā skatīt 2008.gada budžetu, LBAS plānoja pulcēšanos pie Saeimas nama. Patlaban LBAS pārstāvji šo pulcēšanos pārceļ uz 24.oktobri. Pašreiz notiek darbs, lai savienība dabūtu atļauju šajā datumā pulcēties pie Saeimas, stāstīja Lorence. Ieganstus, kāpēc LBAS nevarētu iegūt šo atļauju, Lorence neredz.
Sapulcei pievienoties jau pieteiksies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Atšķirībā no piketiem un streikiem šīs pulcēšanās laikā būšot pieļaujami skaļi saukļi.
Viņa arī informēja, ka saistībā ar šo valdības lēmumu paātrināt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, var tikt traucēta LBAS prasību apspriešana ar frakcijām. Saeimai nebūs laika iedziļināties arodbiedrību izvirzītajās prasībās, teica Lorence. Valdošās aprindas ar visiem spēkiem cenšas izvairīties no sabiedrības iesaistīšanās sociāli un ekonomiski jūtīgu jautājumu risināšanā un tās baidās no konstruktīviem priekšlikumiem un citiem viedokļiem, apgalvoja LBAS pārstāve.
Lorence prognozēja, ka 24.oktobrī pulcēšanās laikā pie Saeimas ēkas varētu ierasties vairāk nekā 1000 cilvēku. Viņa salīdzina, ja 11.oktobrī pie Saeimas ēkas piketā bija pulcējušies aptuveni 1000 LBAS pārstāvju, tad, iespējams, šajā pulcēšanās laikā cilvēku būs vairāk, jo LBAS izteikusi aicinājumu uz pulcēšanos ierasties ne tikai LBAS arodbiedrību pārstāvjus, bet arī sabiedrību, līdzīgi kā vakar, 18.oktobrī, notikušajā piketā pie Saeimas nama, kad tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera Aigara Kalvīša (TP) atkāpšanos, pēc drošības sargātāju aplēsēm, pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju no iedzīvotāju puses.
LBAS uzskata, ka Latvijas tiesiskums ir apdraudēts, pārmetot valdībai, ka tā neieklausās sociālajos partneros.
Tiesiskuma izpausme ir arī konstruktīvs sociālais dialogs starp valdību, darba devējiem un darba ņēmējiem, taču pēdējā laika notikumi liecina, ka sociālā dialoga principi un partneru vienošanās, kas ir noteiktas valsts normatīvajos aktos un kopīgi pieņemtajos dokumentos, netiek realizēti, informēja LBAS.
LBAS uzsver, ka arodbiedrību galvenās rūpes ir par darbinieku labklājību un sociāli ekonomiskā drošību, ko arodbiedrība prasa garantēt valsts budžetā. Taču valsts galvenais finanšu dokuments nākamajam gadam ir izveidots uz darbinieku atalgojuma un sociālās drošības rēķina.
Arodbiedrība uzskata, ka Latvijā regulāri tiek pārkāpti Satversmes panti, kas runā par veiktajam darbam atbilstošu samaksu un par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Par cienīgu darbu netiek saņemta cienīga alga.
18.oktobrī LBAS Saeimas frakcijām nosūtīja vēstuli, kurā izteica vēlmi tikties ar frakciju pārstāvjiem, lai diskutētu par vairāku nozaru speciālistu darba atalgojumu.
Vēl vakar LBAS vadītājs Pēteris Krīgers prognozēja, ka tikšanās ar Saeimas frakcijām varētu notikt nākamās nedēļas sākumā.
LBAS vadītājs informēja, ka tagad LBAS "strādās" ar Saeimu.
LBAS prasības joprojām ir tādas pašas, informēja Krīgers. LBAS prasa līdz 2008.gada valsts budžeta projekta izskatīšanai 1.lasījumā pārstrādāt budžetu, lai tas atbilstu ar skolotājiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem, policistiem un ugunsdzēsējiem noslēgtajiem vienošanās dokumentiem par darba algu paaugstināšanu.
Tāpat arī LBAS prasa izstrādāt konkrētu budžeta izdevumu samazināšanas plānu, iekļaujot tajā arī arodbiedrību iesniegtās prasības.
LBAS arī pieprasa valdībai visas darbības, kas saistītas ar jutīgiem sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, saskaņot ar sociālajiem partneriem un ievērot noslēgtās vienošanās.
Tāpat tiek prasīts, lai sociālajiem partneriem tiktu sniegta pilna informācija par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" valsts daļu privatizāciju. LBAS uzskata, ka vispirms izstrādātais privatizācijas modelis jāizvērtē Valsts kontrolei un attiecīgajām tiesībsargājošajām institūcijām.
LBAS arī prasa nodrošināt pilnu Saeimas kontroli pār sociāli ekonomisko jautājumu risināšanas gaitu valstī, veicot nepieciešamās izmaiņas Satversmē un likumos, lai nodrošinātu pilsoņu tiesības demokrātiski ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus un to pieņemšanas procesu.
LBAS aicina Saeimu atbilstoši Satversmei atjaunot parlamenta ietekmi un reputāciju sabiedrībā.
17.oktobrī LBAS tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.
Arodbiedrības no savas puses garantē, ka sadarbosies ar Saeimas komisijām. Arī Valsts prezidents devis solījumu vēlāk runāt ar Saeimas frakcijām.
Krīgers iepriekš atzina, ka arodbiedrības neatsakās no domas vākt parakstus, lai rosinātu Saeimas atlaišanu, par ko Zatlers esot informēts.
"Taču ja, neskatoties ne uz ko, mūsu prasības netiks pildītas, mūs neapmierinās šis pieņemtais budžets, ko Saeima galīgajā variantā pieņems, mēs darīsim, ko esam solījuši - vērsīsimies pie prezidenta ar prasību atlaist šo Saeimu un izsludināt jaunas vēlēšanas," iepriekš informēja Krīgers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
