LBAS vadītājs, par kura pārvēlēšanu piektdien lems kongresā, ar nožēlu sacīja, ka krīzes laikā nav pieaudzis biedru skaits, lai gan, pēc viņa domām, arodbiedrības loma ir pieaugusi. Viņš šo aprēķinu skaidroja ar to, ka cilvēki līdz galam nespējot izprast arodbiedrību nepieciešamību.
"Ļoti daudzi skatās uz mums un domā, ka mēs esam gandrīz vai no Marsa nolaista organizācija vai arī valdības izveidota organizācija, kurai par visiem ir jārūpējas. Bet mēs jau esam organizācija, kuru veido paši biedri, proti, strādājošie cilvēki to veido savu interešu aizstāvībai. Taču daudzi cenšas šo situāciju apiet un vēlas, lai būtu organizācija, kas viņu vietā kaut kādus jautājumus atrisina, un viņi tikai varētu saņemt labumus, paši nekur nepiedaloties," klāstīja Krīgers.
Pēc LBAS aplēsēm, aptuveni 110 tūkstoši biedru ir dažādās arodorganizācijās, kas ir apvienojušās savienībā. Vēl ir arī cilvēki, kas iestājušies neatkarīgās arodbiedrībās.
"Kopumā rēķinām, ka tie varētu būt aptuveni 15% no visiem Latvijā strādājošajiem. Taču šis procents ir samērā neliels, un mēs varam izdarīt to, kas ir atbilstošs šim biedru skaitam," norādīja Krīgers.
Viņš uzsvēra, ka šo statistiku ietekmē arī uz ārzemēm aizbraukušie tautieši, kuri stājas arodbiedrībās jaunajā mītnes zemē. "Ja tie ir pāris simti tūkstoši cilvēku, kas ir aizbraukuši, tad diemžēl tā ir tā pamatkategorija, kas varēja būt mūsu arodbiedrību biedri Latvijā," secināja Krīgers.
Arodbiedrību darbību ietekmē arī tas, ka Latvijā ir augsts nelegālās nodarbinātības procents. "Ēnu ekonomika varētu būt pāri par 40%. Šie cilvēki, kas strādā ēnu ekonomikas zonā, nekad nestāsies arodbiedrībā," paskaidroja Krīgers.
Tāpat joprojām ir aktuāla problēma, ka darba devēji aizliedz saviem darbiniekiem stāties arodbiedrībā. Pārsvarā tie gan esot mazie un vidējie darba devēji, bet arī lielajos uzņēmumos ir šādas situācijas, kur atklāti tiek pateikts, ka pie viņiem arodbiedrības nebūs, pastāstīja LBAS vadītājs.
Tomēr nevienu uzņēmumu viņš nenosauca, uzsverot, ka LBAS cenšas šos darba devējus pārliecināt.
"Tā ir nopietna problēma, un tāpēc esam atsevišķos gadījumos arī vērsušies pie Latvijas Darba devēju konfederācijas ar lūgumu rast risinājumu. Piemēram, šogad bija arī viens gadījums, ka valsts uzņēmuma vadītājs staigāja pa uzņēmumu un lika darbiniekiem stāties ārā no arodbiedrības un vēl tviterī izplatīja diezgan pastulbus tekstus par arodbiedrībām. Par šo gadījumu arī informēju premjeru Valdi Dombrovski. Taču viņš uzskatīja, ka šis nav viņa kompetences jautājums," informēja Krīgers.
"Te jau rodas visas problēmas – mums valstī ir tik liela demokrātija, ka neviens ne par ko neatbild, neviens nevienā jautājumā neiejaucas," viņš piebilda.
Krīgers nevēlējās izteikt prognozes, cik biedru arodbiedrībās varētu būt pēc pieciem gadiem, jo ir grūti prognozēt darba tirgus attīstību un to, cik daudz latviešu pametīs valsti.