Ārpolitikas debatēs Saeimā - šķēpu laušana par eiro ieviešanu  (128)

Debates ilgst jau kopš paša rīta, sākumā tās apmeklēja arī Valsts prezidents, vairāki ministri, tāpat vairākas stundas tām klātienē sekoja arī daudzu valstu vēstnieki un vairāki valdības ministri.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), ar uzrunu sākot debates par Latvijas ārlietu prioritātēm 2013.gadā, daudz uzmanības veltīja Latvijas vēlmei pievienoties eirozonai un priekšdarbiem, lai nodrošinātu veiksmīgu prezidentūru ES Padomē 2015. gadā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai būtu eirozonai būtu jāpievienojas tieši pašlaik, jo tā izpilda eiro ieviešanas kritērijus, līdz ar pievienošanos eiro zonai zudīs devalvācijas risks un būs stabila valūta, tāpat tas būs starptautisks apliecinājums Latvijas veiksmīgai attīstībai.

"Līdzšinējā Eiropas Savienības vēsture ir skaidri apliecinājusi, ka vienota un cieši integrēta Eiropa ir labākā garantija mazo un vidējā lieluma valstu attīstībai. Jo ciešāk ir integrēta Eiropa, jo stiprāka tā ir kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi," sacīja ministrs. Latvijas viedoklim līdz ar iestāšanos eirozonā pasaulē būs ievērojami lielāka nozīme, nekā pašlaik, atrodoties "perifērijā".

Savukārt runājot par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā, Rinkēvičs teica, ka 2013.gadā Latvijai ir jādefinē piedāvājums, kuru tā rosinās iekļaut ES darba kārtībā 2015.gadā. Pirmajās diskusijās, kuras notika pērn, iezīmēti vairāki iespējamie prezidentūras prioritāšu bloki - plaši apskatīti jautājumi, kas saistīti ar vides, ekonomikas un cilvēka sabalansētu attīstību, Baltijas jūras reģiona aktualitātes, Austrumu partnerība, Centrālāzija un transatlantiskās attiecības, kā arī diasporas jautājumi.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ( V) pauda atbalstu valdības kursam uz eirointegrāciju un eiro ieviešanu, tādējādi ejot pareizajā virzienā, taču "mums uz to ir jāiet ātrāk, tālāk un konsekventāk". Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) piebilda, ka eiro ieviešana būs lēmums, kas ietekmēs katru cilvēku, tāpēc svarīgi par šo jautājumu sabiedrībai sniegt visu vajadzīgo informāciju. Šajā jautājumā būtiska arī starppartiju sadarbība.

Savukārt opozīcijā esošā "Saskaņas centra" frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš sacīja, ka valdības vēlmē būt Eiropas kodolā vērojama Latvijas valsts pamatu drupināšana.
"Mūsu uzņēmēji nevar konkurēt Eiropas līmenī, valsts nevēlas redzēt pastāvošo nabadzības līmeni. Mēs vēlamies, lai valdība atzīst šīs problēmas, kuras tiešām eksistē," pastāstīja Elksniņš. Latvija arī neieklausoties citu valstu negatīvajā pieredzē un bažās par eiro, piebilda SC frakcijas deputāts.

Savukārt ZZS frakcijas deputāte Iveta Grigule, runājot par eiro ieviešanas plāniem, aicināja valdību nedzīt ķīli starp Latvijas tautu un varu un ļaut tautai referendumā izteikt savu viedokli par eiro ieviešanu.

Rinkēvičs, izklāstot Latvijas ārpolitikas galvenos virzienus 2013. gadā, izteicās, ka šis būs ļoti enerģisks un dinamisks gads Latvijas ārpolitikā. Viņš teica, ka ārpolitikas galvenie virzieni būs vērsti uz Latvijas pamatinterešu nodrošināšanu drošības un ekonomiskajā jomā.

"Es to redzu kā aktīvu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, ciešāku integrāciju finanšu, transporta un enerģētikas jomās. Darba kārtībā joprojām būs jautājums par ES daudzgadu budžetu, pievienošanos eiro, kā arī prezidentūru ES Padomē. Tāpat strādāsim pie tālākas Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanas, apgūstot jaunus tirgus. Ceram uz uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD)," šā gada plānus izklāstīja ārlietu ministrs.

Viņš norādīja, ka valdība koordinēti kopā ar parlamentu un nevalstiskajām organizācijām strādājušas, lai cīnītos par Latvijai labvēlīgu nosacījumu panākšanas ES daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam kohēzijas un tiešo maksājumu jomā. Ministrs apsolīja nenogurstoši šo darbu turpināt.

"Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai šogad panāktu Latvijai iespējami labāko sarunu iznākumu. Šo interešu aizstāvībā es kā ārlietu ministrs pielikšu visas pūles," teica Rinkēvičs. Viņš gan arī norādīja, ka Latvija šo ES daudzgadu budžetu varētu arī neatbalstīt, ja tas būtu pretrunā ar nosauktajām valsts interesēm.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc ministra runas noklausīšanās žurnālistiem sacīja, ka Valsts prezidenta kanceleja un ārlietu ministrs strādā roku rokā un abu pušu pozīcijas sakrīt. Prezidents atbalsta Rinkēviča nosauktās ārlietu prioritātes 2013.gadam.

"Par šā gada prioritātēm - principā mums viņas ir ļoti, ļoti tuvu, un tāpēc es gribētu atbalstīt, ka viņš [ministrs], pēc manas saprašanas, iet pareizajā virzienā, lai nodrošinātu un stiprinātu Latvijas valsts intereses arī nākotnē. Viss, kas šeit izskanēja debatēs, tie bija loģiski punkti, uz kuriem jāpiegriež vairāk vērība," teica Bērziņš.

Uz jautājumu, vai no Latvijas puses darīts viss iespējamais tās interešu aizstāvībai Eiropā un pasaulē, prezidents teica, ka Latvijai ir jāapzinās, īpaši attiecībās ar Eiropas Savienību, ka jāiegulda liels darbs pašmājās, konkrēti - jāpanāk parlamenta atbalsts pirms konkrētu lēmumu pieņemšanai.

"Ja izskatīsim lielumu jautājumu mūsu parlamentā, tad atkritīs šīs domstarpības. Ierosinājums ir, ka visiem mūsu pārstāvjiem ārpusē, ministriem un premjeram, ir jābūt parlamenta atbalstam. Ja nav parlamenta atbalsta, tad - kur tad mums tā demokrātija ir?" viņš teica. "Mums ir savā darbībā jāiet uz priekšu, bet viņa ir pozitīva," pauda Bērziņš.

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks ( V), kurš savulaik bijis ārlietu ministrs, atzina, ka Latvijas ārlietu dienestu vajadzētu stiprināt, un pašlaik tas ir "samērā kalsns un novājējis". Savukārt, runājot par aizsardzības nozari, Pabriks uzsvēra, ka valsts dalība starptautiskajās militārajās operācijās ir un paliks viena no Latvijas prioritātēm.
Līdz ar to ir jāturpina virzīties uz mērķi par 2% budžeta tēriņiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības nozarei, tāpat jārod iespējas iesaistīties starptautiskajās misijās jaunos veidos, lai turpinātu darbību starptautiskajā arēnā un "nepaliktu mazpilsētnieciski", pauda Pabriks.

Savukārt Grigule arī pauda - ja gadījumā Latvijai neizdosies izpildīt Latvijas izvirzītās prasības attiecībā uz kohēzijas finansējumu un maksājumiem lauksaimniekiem, ZZS uzstāšot premjeram uzlikt veto ES daudzgadu budžetam. Tomēr galvenais uzdevums valdībai būtu izpildīt izteiktos solījumus un panākt, ka ES daudzgadu budžetā no 2014. līdz 2020.gadam kohēzijas finansējums saglabātos pašreizējā apjomā, bet platību tiešmaksājumi lauksaimniekiem veidotu 80% no ES vidējā līmeņa.

Saeimas ārpolitikas debates norit jau trešo reizi.