Foto: Valsts kanceleja
Latvijas izvirzītās prasības ES budžetā neizdosies sasniegt, jo uz kopējā valstu prasību fona šīs vēlmes ir tik niecīgas, ka tās neiegūst pietiekamu lielu svaru, lai kopējā budžetā kontekstā tiktu reāli izmainītas, portālam "Delfi" komentēja LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore, ārpolitikas eksperte Žanete Ozoliņa.

Līdzīgi domā arī Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, kurš prognozē, ka Latvijai savas izvirzītās prasības par papildus finansējumu neizdosies panākt.

Ozoliņa uzskata, ka Latvija neizmantos arī savas veto tiesības, jo to uzsvērums, galvenokārt, ir būtisks Latvijas sabiedrībai un iekšpolitiskajai videi, "lai parādītu, ka mēs esam noskaņoti kaujinieciski, kā arī, lai parādītu Eiropadomei, ka gatavojamies sarunām nopietni. Bet tie vairāk ir žesti un signāli, nevis nopietni rīcības varianti," norādīja eksperte. Pat ja veto tiktu pielietots, tad tikai kopā ar virkni citu valstu līdzīgu rīcību.

Savukārt Sprūds prognozēja - ja budžeta samazināšana būs ievērojama, piemēram, lielāka par 30 miljardiem eiro (21 miljards latu), tad veto varētu arī izpalikt, jo valstis tāpat apzinās, ka Parlaments šādu budžetu nepieņemtu.

Pēc abu ekspertu domām tas pats attiecās uz Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca izteikumiem par budžeta neatbalstīšanu, ja tas būšot ar samērīgu samazinājumu, Parlaments tāpat, visticamāk, apstiprinās Eiropadomes pieņemto budžetu.

Svarīgākais, lai šis samazinājums nav milzīgs, pēc Sprūda domām aptuveni  30 miljardu samazinājums nav nekas ļoti nozīmīgs kopējā budžeta kontekstā, bet Ozoliņa uzsvēra, ka Šulca retorika ir svarīga, jo tā parāda Eiropadomei, lai tā neaizraujas ar griešanu.

"Vēstījums īsumā ir - nedaudz var apgriezt, bet nedrīkst ieslīgt pārāk lielās finansējuma apcirpšanas galējībās. Turklāt Parlamentā ir pāri 700 deputātiem, kuri visi nav vienisprātis ar sava priekšsēdētāja domām neatbalstīt budžetu, līdz ar to ir pārdroši runāt par šādu parlamenta rīcības scenāriju," sacīja Ozoliņa.

Ozoliņa arī atgādināja, ka Latvijā notika plašākai publikai slēptas un ļoti smagas diskusijas par savu prioritāšu izvēli, ko aizstāvēt budžeta sarunu ietvaros. Kohēzija un tiešmaksājumi ir tās jomas, kuras mūsu pašu mājās izdevās noformulēt visprecīzāk. Lauku attīstības fonds potenciāli arī ir ļoti būtisks Latvijai, taču par šo jomu mums pašiem nav tik lielas skaidrības, līdz ar to mēs par to necīnāmies tik asi kā par tiešmaksājumiem vai kohēziju.

Savukārt Sprūds papildināja, ka samits savā ziņā ir "mediju samits", kurā politiķi parādā, cik ļoti cīnās par nacionālo valstu interesēm.

Taujāta, kāpēc šogad ir tik asas diskusijas par ES budžetu, Ozoliņa apgalvoja, ka pirmo reizi ES vēsturē ir tik liels konflikts starp finansējuma iemaksātāj valstīm un saņēmēj valstīm.

"Mēs un pārējās jaunās dalībvalstis piedalījāmies arī lemšanā par 2007 – 2013.gada budžetu, bet toreiz kā tik jaunām dalībvalstīm tas vēl bija sava veida mācīšanās process. Tolaik vienīgais izņēmums bija Polijas protesti. Otrkārt, diskusijas ir tik asas, jo ekonomiskās lejupslīdes iespaidā dalībvalstīm ir liels spiediens no pašu iedzīvotājiem finansējuma jautājumos," atgādināja Ozoliņa.

"Delfi" jau ziņoja, ka Briselē piektdien agri no rīta Eiropas Savienības samitā dalībvalstis beidzot saņēmušas jauno ES prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu par bloka daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, taču tā nosacījumi Latvijai attiecībā uz kohēzijas finansējumu un lauksaimnieku tiešmaksājumiem nav mainījušās. Latvija pagaidām nepiekāpjas un premjers Valdis Dombrovskis (V) debatēs cenšas aizstāvēt un argumentēt mūsu valsts pozīcijas. Arī jaunajā piedāvājumā, tāpat kā iepriekšējā, Latvijai tiešmaksājumu apmērs noteikts 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā, nenorādot ar kādu tempu līmenis tiks sasniegts. Arī kohēzijas palīdzības griesti saglabāti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!