Kā ziņots, 28% no NMPD izsaukumiem ir gadījumos, kad pacientu dzīvībai briesmas nedraud, un šādi izsaukumi būtu novirzāmi citiem dienestiem, tādējādi būtiski samazinot neatliekamās palīdzības brigāžu izmaksas, informēja Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis pagaidām ir skeptisks un norāda, ka ģimenes ārstiem "nav slēptas jaudas", turklāt vēl ir daudz neizrunātu jautājumu un nav skaidrības par to, ko reāli Veselības ministrija (VM) grasās darīt. Viņš arī uzskata, ka NMPD "aizpilda robu", ko šajā sistēmā nevar veikt ģimenes ārsts. Kopumā par šo jautājumu varētu diskutēt, taču nevajadzētu ar to steigties, teica Princis.
Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska stāstīja, ka iepriekš ar veselības ministri tika apspriesti vairāki priekšlikumi, par kuriem runāja arī NMPD pārstāvji, proti, nepieciešams uzlabot atgriezenisko saiti un informācijas apmaiņu starp ģimenes ārstu, NMPD un ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Šādu ierosinājumu Kozlovska vērtē ļoti pozitīvi, norādot, ka ģimenes ārsti bieži vien pat nezina, ka viņu pacients bijis izsaucis ātro palīdzību.
Iespēja ģimenes ārstu praksēm nodrošināt ilgāku darba laiku ārstu praksēm vēl nav apspriests Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes sēdē, līdz ar to Kozlovska vēl nevar to komentēt. Kozlovska atzīst, ka nepamatotus NMPD izsaukumus vajadzētu samazināt, jo tas "nav taksometrs, bet nopietns dienests, kas glābj dzīvību".
NMPD pārstāve Ilze Bukša sacīja, ka šī problēma nav jauna un ir pilnīgi skaidrs, ka tā būtu jārisina. Primārais iemesls, kāpēc dienests vēlētos to atrisināt, ir brigāžu operativitāte un nepieciešamība paspēt uz izsaukumu pēc iespējas ātrāk.
Pēc NMPD pārstāves domām, dienestam būtu mazāk izsaukumu, kas nav saistīti ar dzīvībai bīstamām situācijām, ja iedzīvotājiem tiktu skaidrota dienesta specifika, stāstīts par iespējam vērsties pie dežūrārstiem, traumpunktos, kā arī izmantot ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Bukša skaidroja, ka dienesta brigādes diennaktī dodas vidēji uz 1200 izsaukumiem, taču pacienti tiek ievietoti slimnīcā aptuveni pusē gadījumu.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) iepriekš arī piedāvāja vairākus risinājuma variantus, piemēram, plašāk izmantot un apmaksāt laukos strādājošos feldšerus, plašāk atbalstīt mājas aprūpes dienesta darbību, kas varētu doties pie hroniski slimiem pacientiem, nodrošināt, lai ģimenes ārstu prakses būtu atvērtas no plkst.8 līdz plkst.18 un tur visu šo laiku būtu pieejama vismaz viena māsa, kā arī plašāk informēt pacientus par neatliekamās palīdzības izsaukšanas kritērijiem un iespējām izmantot ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni un dežūrārstus lielajās pilsētās brīvdienās un svētku dienās.