Ārstu vidējā darba alga līdz 2009.gadam kļūs divas ar pusi reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, par to ir vienojusies Veselības ministrija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, informēja veselības ministrs Gundars Bērziņš.
Starp ministriju un arodbiedrību vienošanās tiks noslēgta piektdien, 16.jūnijā. Pēc Bērziņa teiktā, ārsti 2009.gadā saņems 800 līdz 1000 latu lielu darba samaksu.

Vienošanās paredz, ka turpmāk vidējā darba samaksa māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, fizioterapeitiem tiks noteikta 60% apmērā no vidējās darba samaksas ārstam. Savukārt jaunākajam medicīnas personālam darba samaksa tiks noteikta 40% apmērā no vidējās darba samaksas ārstam.

Vienošanās mērķus paredzēts īstenot, valdībai veicot grozījumus VM izstrādātajā ieviešanas plānā par Pamatnostādnēm cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē.

Pašreiz pamatnostādnes paredz, ka ārstu algas tiek palielinātas tā, lai samaksa ārstiem būtu divreiz lielāka par vidējo darba algu.

Pašlaik ārstiem videjā darba samaksa ir 418 lati, medicīnas māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem šī summa ir 251 lats, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas saņem vidēji 167 latus.

Bērziņš uzsvēra, ka ārstu algas tiek pakāpeniski palielinātas visu laiku un tuvākais algu paaugstinājums paredzēts no 2006.gada 1.jūlija.

Pēc ministra domām, algu paaugstināšana būs īpašs atspaids jaunajiem ārstiem, kuru starpā vērojama lielāka migrācija kā starp pieredzējušiem mediķiem. "Jaunajiem ārstiem jākļūst par gaidītiem bērniem veselības aprūpes sistēmā," sacīja Bērziņš.

"Medicīnas sistēma ir hierarhiska un jaunajiem ārstiem tajā sevi ir jāpierāda. Galvenie ārsti pašlaik saņem pieklājīgu atalgojumu - ir gan apmācības kursi, gan dažādi pētījumi, no kuriem viņi gūst ienākumus," teica ministrs.

Lai veicinātu jauno mediķu piesaistīšanu medicīnā, pēc Bērziņa domām, uzreiz pēc rezidentūras beigšanas ārstam jāsaņem sertifikāts un viņš jāpielaiž pie darba.

Tāpat ministrs atbalsta arī trešajā lasījumā nonākušos Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz universitāti beigušajiem ārstiem nekvalificēta reģistrēta ārsta statusa piešķiršanu.

Paredzētajā vienošanās tekstā noteikts, ka veselības aprūpes darbaspēku piesaistei, arodbiedrība un ministrija izstrādās priekšlikumus sociālo garantiju un ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmai veselības aprūpes nozarē, lai līdz 2010. gadam veselības aprūpes nozarē tiek izveidota tautsaimniecībā konkurētspējīga sociālo garantiju sistēma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!