Ārstus neapmierina izglītības ministra atvainošanās; sūdzas prezidentam un premjeram
Foto: LETA

Latvijas ārstu biedrība (LĀB) nav apmierināta ar izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (V) medijos pausto atvainošanos par, ka mediķu algu palielināšana neesot tik svarīga kā skolotāju atalgojuma celšana, un uzskata, ka "aizvainojošs, ļauns, profesiju nomelnojošs ministra viedoklis ir jāatsauc Ministru prezidentam nevis Izglītības ministrijas preses sekretārei", teikts biedrības paziņojumā presei.

Latvijas Ārstu biedrības valde arī vēlas tikties ar Valsts prezidentu un Ministru prezidentu, lai pārrunātu situāciju veselības aizsardzības jomā un publiskajā telpā attiecībā uz iedzīvotāju veselību un ārstniecības.

Biedrības valde trešdien  nosūtīja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Saeimas deputātam, ārstam Valdim Zatleram, Saeimas Izglītības, kultūras un Zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei, Veselības ministrei Ingrīdai Circenei un citām amatpersonām vēstuli, norādot, ka izglītības ministra izteikumu pretnostata izglītības darbiniekus ar mediķiem.

"Ministrs kūda divas profesijas, vēl vairāk- nodarbojas ar vienas profesijas nomelnošanu, apvainošanu kukuļņemšanā un korupcijā. Viedoklis sakņojas Krievijas vēsturiskajā skatījumā, kur savulaik Pēteris I paziņoja, ka ārstus pabaros tauta, bet Staļins papildināja, ka labos ārstus pabaros tauta, bet sliktie lai mirst nost," atgādina biedrība.

Izglītības ministrs otrdien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, runājot par nepieciešamību palielināt algas, norādīja, ka par to nerunā oficiāli, bet bieži vien  "cilvēki  gatavi mediķiem samaksāt kaut ko, teiksim, ārpus kārtas", tāpēc mediķiem ir iespējas piesaistīt finansējumu, bet pedagogiem tās iespējas ir mazākas.

Trešdien Izglītības ministrija izplatīja paziņojumu, ka ministrs atvainojas mediķiem par viņus aizkaitinājušajiem izteikumiem, ka viņu algu palielināšana neesot tik svarīga kā skolotāju atalgojuma celšana. Ministrs norādīja, ka pedagogu un ārstu algu salīdzinājums bijis neveiksmīgs un tika pārprasts.  Dombrovskis vēlējas uzsvērt, ka valsts budžetā naudas visām nozarēm nepietiks,  un pedagogiem algu pielikumam obligāti ir jābūt jau no nākamā gada sākuma, un, ja starp valsts sektoriem algu paaugstināšanas jautājumā ir jāizvēlas prioritātes, tad jāņem vērā, ka, piemēram, mediķiem ir iespēja darboties arī komercmedicīnas jomā, strādājot privātklīnikās, savukārt skolotāju iespējas strādāt savā profesijā uz komerciālajiem noteikumiem ir stipri ierobežotas, skaidroja IZM.

Jau ziņots, ka Dombrovskis (RP) maija sākumā pēc iecelšanas amatā kā savu prioritāti amatā izvirzījis pedagogu novērtējuma sistēmas izveidi, atalgojumu saistot ar skolotāju darba kvalitāti, panākot, ka zemākais slieksnis skolotāju atalgojumam ir 530 lati.

Taču valdības atbalstītais variants paredz, ka no nākamā gada 1. septembra zemāko pedagogu mēnešalgas likmi plānots palielināt no 280 latiem līdz 310 latiem jeb 3,69 latiem par darba stundu. Izglītības un zinātnes ministrijalēš, ka skolotāju zemākās mēnešalgas likmes palielināšanai un citiem ar programmas ieviešanu saistītiem pasākumiem nākamgad nepieciešams papildu finansējums 9,9 miljonu latu apmērā. 2015. un 2016. gadā nepieciešamā papildu finansējuma apmērs ir ievērojami lielāks - aiznākamgad budžetā palielināto skolotāju algu izmaksai nepieciešami jau 45,4 miljoni latu, bet 2016. gadā - jau teju 100 miljoni latu.

Tags

Ina Druviete Ingrīda Circene Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Ārstu biedrība Saeima Solvita Āboltiņa

Comment Form