Lai nodrošinātu vienotu kritēriju izvērtējumu braukšanas maksas atvieglojuma piešķiršanai, un tiktu ievērots vienlīdzības princips, turpmāk ārvalstu vecuma pensionāri, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā, varēs saņemt braukšanas maksas atvieglojumus tikai tad, kad sasniegs Latvijas Republikā noteikto vecumu, kas dod tiesības pieprasīt vecuma pensiju, un būs ieguvuši pensionāra statusu.
Noteikts, ka personas, kuras dzimušas pēc 1956. gada oktobra, drīkstēs izmantot iepriekš saņemto braukšanas maksas atvieglojumu ne ilgāk kā 180 dienas no šo grozījuma stāšanās spēkā.
Lai sniegtu atbalstu mazāk aizsargātām iedzīvotāju kategorijām, grozījumi noteikumos arī paredz, ka turpmāk Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušās personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu un kuras nav nodarbinātas, bet kurām nav pietiekama apdrošināšanas stāža, lai saņemtu vecuma pensiju, un kurām piešķirts Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā, varēs saņemt braukšanas maksas atvieglojumu 100% apmērā no biļetes cenas.
Kā atgādina aģentūra LETA, šis jautājums Rīgas domnieku vidū plašu rezonansi ieguva 2018. gada martā, kad neizpratni sabiedrībā raisīja ziņa, ka citvalstu pensionāri braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas sabiedriskajā transportā nereti saņem agrākā vecumā nekā Latvijas pensionāri.
Proti, nestrādājošie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi bez maksas "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļos var braukt no 63 gadu vecuma, bet Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pensionāri atlaides saņem agrāk – jau no 55 gadu vecuma, jo konkrētajās valstīs tāds ir noteiktais pensionēšanās vecums.
Tolaik opozīcija piedāvāja esošo kārtību mainīt, nosakot visiem pensionāriem vienādus nosacījumus, neatkarīgi no valstspiederības, taču koalīcija izmaiņas noraidīja.
Šādas izmaiņas rosinājis gan tiesībsargs, gan Labklājības ministrija.
Par izmaiņām domē bija plānots lemt jau 2019. gada nogalē, taču jautājums līdz domes sēdei nenonāca.
