RA rektors Edmunds Teirumnieks pastāstīja, ka augstskola ir nosūtījusi Ārlietu ministrijai (ĀM) vēstuli ar lūgumu izskaidrot notikušo, taču atbilde vēl neesot saņemta. "Lai izvairītos no līdzīgām situācijām priekšdienās, augstskolai ir ļoti svarīgi saprast, kādēļ tik lielam skaitam potenciālo studentu ir atteiktas vīzas," uzsvēra Teirumnieks.
Augstākās izglītības eksportspējas nodrošināšanai RA ir centusies piesaistīt studentus no dažādām valstīm, taču galvenokārt no Indijas un Nepālas, kuras valdības līmenī bijušas noteiktas kā prioritārās. Nerēķinot atbildīgo augstskolas darbinieku darba algas, šajā procesā ir ieguldīti lieli cilvēkresursi, tikai studentu rekrutēšanas pasākumiem vien augstskola ir iztērējusi aptuveni 7000 latu. Vēl vairāki desmiti tūkstošu latu augstskolai palikuši nenopelnīti. Šokā par notikušo ir arī rekrutēšanas aģenti, kuri ar šādu vīzu atteikuma procentu līdz šim nebija saskārušies, skaidroja RA rektors.
"Ja jau atbildīgās amatpersonas tik ļoti baidās, ka potenciālie studenti varētu kļūt par bēgļiem Šengenas zonā, tad varbūt šis ārvalstu studentu piesaistes process būtu jāorganizē no otra gala - sākumā skaidri jāpasaka, kuram no pretendentiem tiks dota vīza un kuram - nē, lai augstskolām nebūtu lieki jātērē laiks, nauda un cilvēkresursi," norādīja Teirumnieks.
Līdzīgu viedokli pauda arī DU rektors Arvīds Barševskis. Viņš paskaidroja, ka augstskolas zaudējumi saistībā ar vīzu atteikumu potenciālajiem studentiem ir aptuveni 20 000 latu, neskaitot ar ārvalstu studentu rekrutēšanu saistītos izdevumus.
No 38 Indijas un Nepālas studentiem, kas ieguvuši tiesības studēt Rēzeknē un jau veikuši iemaksas, pie vīzām tikuši tikai divi. Savukārt no 21 potenciālā DU studenta atļauja iebraukt un uzturēties valstī piešķirta tikai vienam. Pārējiem studētgribētājiem ĀM atteikusi vīzas.