Arvien vairāk balsstiesīgo neredz jēgu piedalīties pašvaldību vēlēšanās
Foto: LETA

"Neredz jēgu dalībai vēlēšanās" – tāds ir galvenais iemesls, kāpēc daļa balsstiesīgo izvēlējās pašvaldību vēlēšanās jūnijā nepiedalīties, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja.

21% respondentu, kuri nepiedalījās jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, aptaujā atzina, ka neredz dalībai jēgu. Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%.

Tajā pašā laikā biežākais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.

Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. To kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.

Vēl citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija viedoklis, ka "nav par ko balsot" (11%), "neatradās dzīvesvietā" (9%), "bija aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticas nekam" (7%), "negribēja" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%), "nebija laika" (4%).

Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalās visās vēlēšanās" (6%), "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).

Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%).

Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).

CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Pašvaldību vēlēšanas 2017 SKDS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form