"(..) mediju tirgus nevarēja palikt tāds pats. Šis ir tā pārstrukturēšanas sākums," uzskata Ašeradens.
Viņaprāt, viens no "Dienas" pārdošanas iemesliem ir paaudžu maiņa Bonjeru uzņēmumā. Līdzīgu viedokli paudusi arī kādreizējā laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte.
Pirms gada pensionējies Bonjeru grupas ilggadējais vadītājs Bengts Brauns, kurš līdz koncerna šefam bija izaudzis no avīžu sadaļas vadītāja amata. Bonjeri viņa vietā iecēla vienu no ģimenes - jaunās paaudzes pārstāvi Jūnasu Bonjeru. Viņu Ašeradens raksturo kā citā, amerikāņu biznesa tradīcijā augušu, uz žurnāliem un televīziju, kā arī uz citiem tirgiem fokusētu. "Viņš ir sācis intervenci Amerikas žurnālu tirgū, kur līdz šim visi Eiropas izdevēji ir cietuši totālu sakāvi. Šajā brīdī izskatās, ka Bonjeru ģimenes prioritātes sāk mainīties gan attiecībā uz avīžniecību, gan uz Baltijas valstu tirgu."
Konkrētu brīdi, kad "Diena" tika izlikta pārdošanā, bijušais uzņēmuma vadītājs nezinot. Lielu samulsumu akcionāros radījusi ekonomiskā situācija Latvijā: "Kad gada sākumā runājām par potenciālo reklāmas samazinājumu par 40%, tā likās katastrofa. Ziemeļeiropā sliktākie rādītāji bija ap 20%, " skaidro Ašeradens. Realitāte izrādījusies daudz drūmāka.
Kā vēl vienu iemeslu, kas veicināja "Dienas" pārdošanu viņš min ekonomisko krīzi. "Vecajiem Bonjeriem noteikti tā nebūtu, viņi drīzāk lemtu par atbalstu. Acīmredzot jaunie redzēja zaudējumus tur, kur citi nu saredzējuši iespējas."
"Veidojas daudzas jaunas paradigmas. Viena, par kuru cilvēki maz aizdomājas, - avīzes arvien retāk tiek pieprasītas agri no rīta. Tās vairs nav svarīgākais ziņu kanāls. Tagad cilvēki avīzes lasa pēcpusdienā vai brīvdienās, ja tās piedāvā pietiekami dziļu un analītisku informāciju. Šī paradigma man liek būt optimistam," stāsta Ašeradens. Viņaprāt mainās arī avīžu modeļi, turklāt katrā valstī veidojas sava mediju realitāte, piemēram, pragmatiskajā Igaunijā milzīga loma ir biznesa avīzei, savukārt Latvijā milzu lomu spēlē "draugi" un "delfi".
Lēmumu pārdot savas "Dienas" akcijas viņš nesauc par spontānu. Pirmkārt, šajā uzņēmumā viņš pavadījis gandrīz 20 gadu. Labs biznesa vadītāja mūžs ir septiņi gadi. Līdz ar to viņš "Dienā" nodzīvojis trīs vadītāja mūžus, nonācis ļoti augstā menedžmenta līmenī, saņēmis Bonjeru Gada direktora balvu un citas atzinības.
Kā atzīst bijušais "Dienas" vadītājs, līdz pēdējam brīdim cerējis, ka pārdošana nenotiks. Viņam licies, ka Latvijas ekonomiskajā situācijā pārdošana nav īsti ticama, jo visi investori saka: tagad jāpagaida, kas notiks. "Investoru drosme ir milzīga, tā mani pārsteidza - visu cieņu!"
Viņaprāt risks ir milzīgs. Ekonomika var neaiziet tik ātri, kā investori ir domājuši, un tas var prasīt papildu kapitālu.
Jūlija sākumā kompānija "Nedela S.A." pārņēma no "Bonnier Business Press" Latvijas masu mediju grupu AS "Diena" un Latvijas biznesa laikrakstu "Dienas Bizness". "Nedela S.A." pilnībā piederot Aleksandram Tralmakam, bet finansējums darījumam nāk no "Luxembourg Financial Services" (LFS), kam naudu aizdevuši vairāki investori. LFS dibinātājs ir Norbergs.
"Dienas" un "Dienas biznesa" pirkuma darījuma summa varētu būt deviņi miljoni latu, iepriekš rakstīja laikraksts "Diena".
Kā liecina AS "Diena" bilance uz šī gada maiju, tās parāds "Bonnier" grupai bija 6,5 miljoni latu, savukārt akcionāru maiņas brīdī izdevniecībai "Dienas bizness" bilance ir bijusi pozitīva un parādi nav bijuši.
Ašeradens iepriekš atzina, ka līdz ar darījumu nolēmis pārdot savas akcijas un pamest uzņēmumu.