Steberējošs onkulis ar rokās cieši satvertu Krievijas karogu Āgenskalnā un jaunietis, kurš, karogu izrauj, veco vīru nogāžot garšļaukus, koncentrēti ilustrē, ar ko šī gada pavasara asumi atšķiras no citkārt redzētā. Krievijas karoga plivināšana laikā, kad lielā kaimiņvalsts īsteno kara noziegumus, nežēlīgi slepkavojot Ukrainas iedzīvotājus, raisa sašutumu un cita starpā arī karstas diskusijas par integrācijas robiem. Vainota tiek gan Latvijai svešo simbolu nenograušana, gan Krievijas spēja kontrolēt daļu informācijas telpas, gan pārāk lēnas izglītības sistēmas reformas un arī pašu latviešu kūtrums attiecību veidošanā valstiskā un individuālā līmenī ar citādo – galvenokārt krievvalodīgo – kopienu.
Normāli nenormālā situācija
Sabiedrība nav viendabīga masa, kurā uzskati par apkārt notiekošo kā pēc šablona cilvēku galvās zīmējas vienādi un izsauc līdzīgas emocijas. Starp dažādajiem viedokļiem likumsakarīgi veidojas arī plaisas un pretrunas. Jautājums katras sabiedrības veselības kartītē ir vienīgi par to, cik radikāli atšķirīgi ir uzskatu poli un to pārstāvošo masu lielums. "Pilsoņiem ir dažādi viedokļi. Dažādi viedokļi nenozīmē, ka viņi nav integrēti. Daļai pilsoņu šķiet, ka jāpievienojas citai valstij. Daļai šķiet, ka ir atzīmējama valsts bruņota apvērsuma gadadiena. Vai viņi ir slikti integrēti? Te svarīga ir saliedētība un to var skatīties caur to, vai cilvēki ir priecīgi, laimīgi, apmierināti un tā tālāk. Ar to nav gājis gludi. Arī starp latviski runājošajiem ne visi vēlas dzīvot Latvijā, jo dažādu iemeslu dēļ nejūtas šeit laimīgi," pauž sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Etniskais dalījums starp latviešiem un krievvalodīgajiem labāk iezīmējas, ja vēro viņu politisko aktivitāti un, piemēram, iespējas strādāt atbildīgos amatos valsts pārvaldē, skaidro sociālpsihologs Ivars Austers. Viņš atzīmē, ka aizvadītajā mēnesī spilgti uzsvērts vēl viens aspekts – publiski izskanējis, ka ir tikai viens, pareizais viedoklis un atliek tikai to pieņemt. Vieni tiekot uzslavēti, ka "jūs jau to varat!", bet citiem norādīts: "Ja nepatīk, kravā čemodānus!" Kulturologs Deniss Hanovs šo situāciju Latvijas sabiedrībā uzskata par katastrofu: "Tas, kas patlaban notiek ir visu kopējo diskusiju telpu un tiltu sairšana un iznīcināšana, lai sabiedrība maksimāli radikalizētos."
