Vairākas ministrijas pilnvērtīgi neiesaistās administratīvi teritoriālās reformas izstrādē, pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotā konferenču cikla secinājuši pašvaldību pārstāvji.
Reģionālajai reformai veltītajā noslēguma konferencē "Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi" LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka kopumā tika rīkotas sešas reģionālās konferences, katrā no tām aplūkojot atsevišķu tematu.
Secinājumi, runājot par ministriju iesaisti reformas izstrādē, esot dažādi. Piemēram, konferencē, kas bija veltīta veselības jomai, no Veselības ministrijas puses esot dominējis vārds "sadarbība starp teritorijām", taču vienlaikus esot atklājies, ka ministrija veido savas reformas neatkarīgi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm.
Runājot par drošības jautājumiem, Valainis atzina, ka konkrētajā konferencē neviens no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem neesot piedalījies, tādēļ jautājums par viņu iesaisti palicis neatbildēts.
Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) iesaiste neesot izprotama. "Mobilitāte ir ļoti svarīgs jautājums. SM ir paziņojusi, ka transporta tīkls tiks samazināts par 17%, taču nav skaidrs, kā tas ies kopā ar pašvaldību reformu. Jaunie iepirkumi turpmākajiem gadiem tiek slēgti jau tagad, bet sasaiste nav skaidra," sacīja Valainis, norādot, ka trūkst arī informācijas par nākotnē plānoto finansējumu reģionālajiem ceļiem.
Savukārt, runājot par zemes resursu politikai veltīto konferenci, Valainis zināja teikt, ka Zemkopības ministrija veido savu politiku un izstrādājusi četrus dažādus dokumentus, kam nav sakara ar pašvaldību reformu.
Labāka situācija esot ar Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Runājot par Finanšu ministriju (FM), Valainis atzina, ka ministrijas pārstāvji teritoriālās reformas procesā ir iesaistīti, lai gan pagaidām lielākoties kā novērotāji.
Viņš atgādināja par FM norādīto, ka gaidāms jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, vienlaikus piebilstot, ka kopējais finansējuma apjoms tuvākajai nākotnei nav skaidrs. "To ir svarīgi saprast, vai ietaupītie resursi aizies kopējā kasē vai arī paliks pašiem reģioniem. Par to pagaidām skaidrības nav, taču FM ir iesaistīti procesā," pauda politiķis.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija teritoriālās reformas izstrādē iesaistoties, galvenokārt, sniedzot dažādus datus.
Kopumā Valainis izcēla vairākus secinājumus, kas radušies pēc konferenču cikla un viens no būtiskākajiem esot, ka visi piekrīt reformas nepieciešamībai pēc būtības. "Visās konferencēs tika atzīts, ka reforma ir nepieciešama, jautājums tikai - kāda. Informatīvajā ziņojumā iekļautie secinājumi no VARAM ir pareizi, bet piedāvājums nenorāda, kas tieši mainīsies. Piemēram, kā tieši mainīsies demogrāfija, ja apvienos pilsētu ar novadu," pauda Valainis.
Vēl konferencēs esot secināts, ka, balstoties uz pētījumiem, Latvijai ir izteikti monocentriska, nevis policentriska attīstība. "Tas nozīmē, ka vārdos mēs sakām, ka attīstām reģionus, bet darbos - pilsētas," skaidroja Valainis.
Konferenču dalībnieki esot secinājuši arī to, ka attālākos reģionos informācija par reformu esot ļoti skopa. Tāpat arī kopējā informatīvā telpa veidojoties tā, ka - jo tālāk no Rīgas, jo sliktākas ziņas.
Tāpat pašreizējais VARAM reformas piedāvājums nerisinot konfliktus starp tām pašvaldībām, kuras "cīnās par iedzīvotājiem" un finansējumu, kas tiem seko, kā arī konstatētas vēl vairākas lietas, stāstīja Valainis.
"Reģionālie izaicinājumi ir ārpus pašvaldību robežām un visās jomās, un to nerisinās nedz vecais kartējums, nedz arī jaunais," rezumēja Valainis.
Kā ziņots, kopš maija vidus dažādās Latvijas pilsētās notiks reģionālajai reformai veltīts konferenču cikls, katrā reģionā detalizētāk apskatot vienu no prioritārajām jomām reģionu attīstības veicināšanai.
Konferenču cikla mērķis bija rast atbildi uz jautājumu, vai VARAM piedāvājums administratīvi teritoriālajam modelim ir labākais risinājums Latvijas reģionu attīstībai un visas valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
