Kā ziņots, frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi jau nākamajā mācību gadā varētu izņemt no bērnudārzu, skolu, slimnīcu un sociālo institūciju ēdināšanas vietu ēdienkartēm. Jaunu valdības noteikumu projektu izstrādā Veselības ministrija, plānojot pirmklasniekiem, kas saņem brīvpusdienas, noteikt aizliegto ēdienu sarakstu.
Dreimane uzskata, ka skolas ēdnīca ir tā vieta, kur bērniem vajadzētu saņemt vismaz minimumu uztura, kas ir nepieciešams pilnvērtīgai attīstībai. "Ir jāpaskatās un jāizvērtē, kas notiek pie ārstiem, ar kādām veselības problēmām bērni vēršas pie zobārstiem. Bērniem jau ir novārdzināta imūnsistēma. Viena paaudze jau ir izaugusi ar jauno pārtiku. Pirmkārt, ir jādomā par bērnu veselību un jāparēķina, cik lielus līdzekļus tērējam ārstēšanai jau tagad un cik vēl tērēsim pēc gadiem," uzsver speciāliste.
Viņa atgādina, ka no 1.klases skolēnu ēdienkartes frī kartupeļi, kečups un majonēze tika izņemti jau tad, kad no valsts budžeta piešķīra finansējumu 1.klases skolēnu ēdināšanai. Tad arī radies jautājums, kādēļ 1.klases skolēniem ir labākas pusdienas, bet pārējo klašu skolēnu ēdināšanai nav vienotu nosacījumu. Dreimane uzsver, ka ir firmas, kuras arī bez valdības noteikumiem strādā ļoti godprātīgi, ir zinoši cilvēki, kuri ievēro pilnvērtīgas ēdienkartes principus, taču ir arī tādi uzņēmumi, kuriem nav nekādas sapratnes par bērnu ēdināšanu un ēdienkartes ir gaužām nabadzīgas.
Runājot par to, kā sadārdzināsies pusdienas, ja tiks izņemti šie produkti, Dreimane uzskata, ka nevajadzētu taupīt uz bērnu veselības rēķina un meklēt valstisku risinājumu, lai visiem bērniem būtu iespēja saņemt pilnvērtīgu ēdienu. Viņa norāda, ka porcijas cena ir atkarīga arī no tā, kādi ir pašvaldības nosacījumi uzņēmumiem, kas ēdina bērnus. Ja uzņēmumam ir jāmaksā augstas nomas maksas, apkures izdevumi, tad arī porcijas cena ir augsta.
"Var jau teikt, ka galvenais, lai bērns ir paēdis, bet tomēr no ēdiena kvalitātes un uzturvērtības ir atkarīga bērna augšana. Tas ķīmiskais sastāvs, kas ir pārtikas produktos, atstāj paliekošu ietekmi uz veselību. Piemēram, cīsiņos, ja palasa to sastāvu, gaļas ir labi ja 26%. Protams, ir arī labākas kvalitātes cīsiņi, bet to cena ir krietni augstāka un tie, visticamāk, nenonāk skolu ēdnīcās. Cīsiņu sastāvā esošā soja ir drauds zēnu veselībai. Visas populārākās garšvielas satur mononātrija glutamātu jeb E-621, kas izraisa uzmanības deficīta sindromu, kas ir plaši izplatīts skolēnu vidū," stāsta Dreimane.
Speciāliste atzinīgi vērtē ieceri noteikt vienotas prasības ēdienu gatavošanai visos bērnudārzos, skolās, slimnīcās un sociālajās institūcijās.
Viņa atbalsta ideju, ka skolās vajadzētu gatavot ēdienu no tiem produktiem, kas ir auguši maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai, kā to ir pierādījuši Jēla universitātes zinātnieki. Taču tagad to īstenot esot visai grūti, jo, piemēram, no zemniekiem var pirkt tikai pienu, biezpienu iegādāties nevar. "Patlaban lielākā problēma ir pārtikas produktu ķīmiskais piesārņojums, par ko patērētājam pietrūkst informācijas," savā pieredzē dalās Dreimane.
Viņa arī atzinīgi vērtē "Skolas augļa" un "Skolas piena" programmu, jo bērni labprāt apēd gan ābolus, gan burkānus. Vienīgi klāt piena glāzei vajadzētu padomāt par kādu maizītes šķēli.