Asociācija: valsts piever acis uz principu 'mediķiem būs rūpēties pašiem par sevi'
Foto: F64

Valsts medicīnas iestādēs joprojām ir ārsti, kas privāti un nelegāli praktizē, izmantojot valsts resursus, un joprojām valda nerakstīta pārliecība, ka ārstiem "būs rūpēties pašiem par sevi", un uz to valsts piever acis, intervijā laikrakstam "Diena" paudis
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rēvalds atzinis, ka pēc krīzes medicīnas iestādes mēģina pazemināt pakalpojumu cenas, taču vienlaikus pieaug izmaksas - sākot ar komunālajiem maksājumiem, beidzot ar pievienotās vērtības nodokli medicīnas materiāliem un iekārtām, rezultātā parādās tāda tendence kā mediķi neizsniedz naudas saņemšanu apliecinošus dokumentus, kas medicīnā, kur pacientu lielākā daļa ir pazīstami, nav sevišķi grūti.

"Plus vēl ir darboņi valsts iestādēs, kas privāti un nelegāli praktizē, izmantojot valsts resursus. Mēs par to runājam, bet joprojām valda nerakstīta pārliecība, ka ārstiem "būs rūpēties pašiem par sevi", un uz aprakstīto praksi valsts piever acis. Tātad krīzes sekas ir neadekvāta cenu samazināšana plus ēnu ekonomikas iedarbināšana plus kvalitātes samazināšanās," klāstījis Rēvalds.

Viņš atzina, ka vēl viena problēma medicīnas jomā ir mediķu aizbraukšana, kas "īpaši kopš Vācijas darba tirgus atvēršanās ir kļuvusi ne tikai izteikta, bet arī neprognozējama - kādā konkrētā profesijā pēkšņi pietrūks speciālistu".

Viņaprāt, lai uzlabotu situāciju, valstij "ir vienkārši jāpērk pakalpojums: labākā kvalitāte par zemāko cenu, un vienalga, kurš to sniedz".

"Ir jārīko konkursi, pretendentu atlases. Nauda seko pacientam, nevis otrādi, kā ir tagad, kad ierēdnis piešķir kvotu medicīnas iestādei, un, ja tā ir labi ieredzēta, cilvēki laužas uz turieni, veidojot rindas. Valsts nepietiekami izmanto uzņēmējdarbības sviras. Ja runā par budžeta iestādēm, jāsaprot, ka tur neko nevar darīt - tur ir sociālistiska domāšana: cīņa par savu finansējumu kvotu, tās apgūšana, un viss. Tas nav saimnieciski. Rezultātā mēs redzam, ka valsts sektorā veidojas līdzekļu pārtēriņi, savukārt, ja šīs valsts ārstniecības iestādes sāk šaubīties, vai šo pārtēriņu valsts segs, veidojas cilvēka cieņu pazemojošas rindas, un atkal parādās sīkas korupcijas iespējas, kā tikt pie speciālista," intervijā laikrakstam atzinis Rēvalds.

Viņaprāt, valstij arī "jābeidz veikt nejēdzīgas investīcijas - tiek ieguldīta milzu nauda ēkās, iekārtās un pēc tam vēlreiz tiek maksāts, šoreiz par iekārtas lietošanu", bet jāpērk tikai pakalpojumi, un principā valstij nav jāuztraucas, no kurienes rodas iekārtas un darbaspēks.
"Tad medicīnas nozares subjekti iemācīsies strādāt kā uzņēmēji: rēķināt, riskēt. Cita lieta, ka, lai šāda pareiza sistēma darbotos, ir jāpārskata tarifu sistēma, jo dažos pakalpojumos samaksa ir pārāk zema," skaidrojis Rēvalds.

"Ja nebūs spēcīga privātā sektora, valsts sektors turpinās saimniekot kā līdz šim, naudu tērēt nelietderīgi, attiecīgi visu laiku prasīt papildu "piešprices" - ja nedabūs, pieejamība pasliktināsies," paudis asociācijas vadītājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form