2000.gadā Latvijā gadā patērētas 5922 gigavatstundas elektroenerģijas, un pašnodrošinājums ar elektroenerģijas resursiem bija 69,8% no patēriņa. Bet 2008.gadā Latvijā gadā jau patērēja 7794 gigavatstundas, bet pašnodrošinājums bija 67,7% no patēriņa.
Latvija ir apņēmusies līdz šim gadam palielināt atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanu līdz 49,3% no patēriņa, taču laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam "zaļās enerģijas" īpatsvars sarucis no 47,7% līdz 41,2% aizpagājušajā gadā.
Aizvien lielāko daļu no "zaļās" enerģijas nodrošina Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde – 47,1% 2000.gadā un 39% no patēriņa 2008.gadā. Taču Daugavas HES darbu būtiski ietekmē mainīgie laika apstākļi un ūdens līmenis upē.
Savukārt mazo HES artava enerģijas ražošana nav būtiski mainījusies – 2000.gadā tā bijusi 0,5%, bet 2008.gadā – 0,9%. Vēja elektrostaciju saražotās enerģijas daudzums, lai gan arī pieaudzis astoņas reizes, 2008.gadā bijis tikai 0,8% no patēriņa.
Savukārt importētās enerģijas daudzums astoņu gadu laikā audzis par 2,2% sasniedzot 32,2% no patēriņa.
Ekonomikas ministrija atzīmē, ka Latvijas enerģētikas politikas galvenie virzieni ir vērsti uz valsts energoapgādes drošības paaugstināšanu, "veicinot primāro energoresursu piegāžu dažādošanu un radot apstākļus elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma pieaugumam, kā arī ar jaunu starpsavienojumu palīdzību novēršot reģiona elektroenerģijas tirgus izolāciju".
2010. gadā Ekonomikas ministrijas nozīmīgākais darbs enerģētikas jomā ir izstrādāt Atjaunojamo energoresursu likumu, kura mērķis būs veicināt enerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, izmantošanu, un turpināt darbu pie Baltijas enerģijas tirgus savienojuma plāna īstenošanas (starpsavienojums Baltija-Zviedrija).