ASV Latvijā, Ādažu poligonā, varētu izvietot lielu skaitu smagā mehanizētā ekipējuma, trešdien pēc NATO aizsardzības ministru sanāksmes pirmās dienas žurnālistiem sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts.
ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters otrdien vizītes laikā Igaunijā paziņoja, ka ASV vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltijā, izvietos 250 smagā bruņojuma vienību - tankus, kaujas bruņumašīnas un pašgājējas haubices.
Uz jautājumu par trešdien ministru sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem, kas svarīgi Latvijai, Sārts atbildēja, ka tie ir daudz un dažādi - gan attiecībā uz hibrīdkara darbību, gan arī uz NATO gatavību, rīcības plānu par atbalstu Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, kā arī ASV paziņojums par smagā mehanizētā ekipējuma izvietošanu Baltijā, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā.
"Tie visi ir nozīmīgi militāri lēmumi. Es domāju, diezgan ievērojami maina drošības dinamiku gan NATO iekšienē, gan arī Baltijas reģionā," sacīja AM valsts sekretārs.
Uz jautājumu, cik karavīru un bruņojuma vienību varētu sūtīt uz Latviju, Sārts atbildēja, ka spēki būs elastīgi.
"Līdz ar to būs kaut kāds konstants spēku līmenis. Šobrīd mēs vēl neesam vienojušies, kas tieši attieksies uz Latviju, bet tas variēs pēc draudu situācijas, vajadzības, apmācību cikla. Vienu brīdi tas varēs būt lielāks, bet citu brīdi - mazāks," viņš teica.
"Par skaitļiem attiecībā uz Latviju varēsim runāt gada beigās, bet es domāju, ka Ādaži ir vieni no lielākajiem treniņu poligoniem ne tikai Baltijas valstīs, bet vispār reģionā, un es domāju, ka Ādažos atradīsies diezgan ievērojams skaits tehnikas," prognozēja AM valsts sekretārs.
Vaicāts par Latvijas izmaksām saistībā ar bruņojuma izvietošanu, Sārts norādīja, ka NATO dalībvalstīm ir jānodrošina uzņēmējvalsts atbalsts. Viņš minēja, ka Latvija šogad šim mērķim novirzījusi aptuveni 12 miljonus eiro un AM plāno arī nākamajā gadā turpināt nodrošināt finansējumu šādā apmērā. AM valsts sekretārs informēja, ka smagā mehanizētā ekipējuma izvietošanas izmaksas tiks segtas no trim finansēšanas avotiem - mūsu valsts, ASV un NATO.
"Es domāju, ka salīdzinoši mēs būsim drošāki. Precīzāk sakot - mūsu drošība atbildīs mūsu izaicinājuma līmenim," piebilda Sārts.
Atbildot uz jautājumu, vai tas, ka Latvijā atradīsies liels skaits smagā mehanizētā ekipējuma, nozīmē to, ka mūsu valsts apdraudējuma līmenis ir augsts, AM valsts sekretārs vērsa uzmanību uz Krievijas darbībām Latvijas pierobežā.
"Tas ir fakts, ka Pleskavas divīzija ir uz mūsu robežas. Tā ir saņēmusi un turpina saņemt jaunāko ekipējumu. Krievijas speciālo uzdevumu vienība arī ir uz mūsu robežas, arī viņi saņem jaunāko ekipējumu. Tikko ir izveidota jauna helikopteru bāze, kas ir pilnībā ekipēta ar Krievijai pieejamo helikopteru floti," viņš sacīja.
"Es domāju, ka šī atbilde ir ļoti, ļoti proporcionāla un nebūt ne izaicinoša, skatoties uz faktisko militāro situāciju reģionā," vērtēja Sārts.
Jau ziņots, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien žurnālistiem pauda, ka smagā bruņojuma vienību izvietošana vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltijā, ir atbildes reakcija uz Krievijas darbību.
