Tagad, kad Latvija ir iestājusies Eiropas Savienības (ES) un NATO, Pabriks varēs koncentrēties uz citiem jautājumiem. "Stratfor" analītiķi uzskata, ka Latvija stiprinās saites ar pārējām ES dalībvalstīm un izmantos dalībvalsts statusu, lai ieņemtu spēka pozīcijas attiecībās ar Krieviju un paplašinātu sadarbību ar ASV.
Vīķe-Freiberga ir pilnīgi skaidri nodemonstrējusi, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, nebūt klusi ES locekļi, ne arī kavēsies izmantot ES atbalstu attiecībās ar Krieviju, norāda "Stratfor". Līdz ar Pabrika iecelšanu ārlietu ministra amatā Latvijai varētu būt divi līderi ar tieksmi un drosmi īstenot ārpolitiku, kura nepakļautos Eiropas smagsvara Francijas iebildumiem, uzskata ASV analītiķi.
Latvijas centieni, sadarbojoties ar Igauniju, Lietuvu, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Slovēniju, nodrošinās, ka jaunajām ES dalībvalstīm būs daudz skaļāka balss, nekā paredzēja vecās dalībvalstis, raksta "Stratfor".
Analītiķo norāda, ka Krievija ir galvenais uzmanības objekts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas politikā viena vienkārša iemesla dēļ: tā ir to kopējais kaimiņš, un piedevām milzīga un spēcīga. Saspīlējums starp Maskavu un Rīgu ir radies daudzos jautājumos, ieskaitot NATO paplašināšanos, naftas piegādes un, pēc Maskavas domām, Latvijā dzīvojošo etnisko krievu diskrimināciju. Pirms Latvijas iestāšanās ES Rīga bija spiesta ar Krieviju vairāk vai mazāk strādāt viena, ar gadījuma palīdzību no ES vai Vašingtonas. Tagad tā plāno pilnībā izmantot ES politikas priekšrocības, kas ļauj individuālai dalībvalstij risināt sarunas par nacionālas nozīmes jautājumiem ES vārdā vai ar tās pilnīgu atbalstu. Lietuva šīs politikas priekšrocības izmantoja 2003.gada aprīlī, pieprasot tranzīta notikumus ceļošanai no Krievijas uz Kaļiņingradu, raksta "Stratfor".
Viens no iespējamās ES politikas izmantošanas labumiem ir tāds, ka Latvija varētu izmantot ES dalībvalsts statusu, lai risinātu sarunas par vienošanos Krievijas naftas tranzītam pa "Ventspils nafta" cauruļvadu, par kuru Latvija un Krievija strīdas kopš 1998.gada. Ar ES svaru aiz muguras Rīga spēs būt nepiekāpīga sarunās ar Maskavu, uzskata "Stratfor" analītiķi.
Turklāt, Baltijas valstis ir izteikušas interesi attiecību ar ASV stiprināšanai. ASV kopā ar NATO arī kalpo kā vērtīgs drošības garants pret Krieviju, no kuras iebrukuma Latvija nemitīgi baidās, norāda analītiķi. ASV arī ir spēcīgs pretsvars Eiropas politiskajam līderim Francijai, kas vēlētos, lai paplašinātā ES vēl lielākā mērā īstenotu Francijas ārpolitikas ambīcijas, kurām latvieši ne vienmēr piekrīt, atzīmē "Stratfor".
Kā norāda ASV analītiķi, tiek gaidīts, ka jaunās ES dalībvalstis darbosies kā komanda. Tām ir kopīga vēsture un ekonomika kā bijušajām PSRS satelītvalstīm un to neatkarība ir relatīvi jauna. Jaunās ES valstis kopā ar proamerikāniskajām valstīm, tādām kā Lielbritānija, tagad gan pēc skaita, gan kopējā iedzīvotāju daudzuma ir izaicinājums pret ASV noskaņotajām valstīm. Francija, Vācija, Beļģija un Grieķija pēkšņi saskaras ar sīvu konkurenci ASV un ES attiecību veidošanā un tās varētu konstatēt savas ietekmes samazināšanos pēc proamerikānisko Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES 2007.gadā, norāda "Stratfor".
Latvijas līderi, kuri nebaidās stāties pretim Francijas un Vācijas aliansei, pastiprinās aicinājumus sadarboties ar ASV, uzskata analītiķi. Ar citu jauno dalībvalstu palīdzību astoņas Austrumeiropas valstis spēs ievērojami ietekmēt ES ārpolitiku, norāda "Stratfor".
