Aizsardzības ministrija (AM) sākotnēji rēķinājās, ka ASV militārajai palīdzībai nākamgad vajadzēta būt no deviņiem līdz 11 miljoniem ASV dolāru, BNS iepriekš informēja AM preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.
ASV atjaunos palīdzību nakts redzamības iekārtu programmā par 400 000 ASV dolāru, programmā "Stratēģiskie padomi Aizsardzības ministrijai" - par 1,2 miljoniem ASV dolāru, karavīru individuālajam ekipējumam - par 400 000 ASV dolāru.
Transporta līdzekļu iegādei ASV nolēmusi atjaunot palīdzību par 700 000 ASV dolāru, 600 000 ASV dolāru - karavīru kodolbioloģiskās un
ķīmiskās aizsardzības spēju paaugstināšanai, bet 1,2 miljonus ASV dolārus atvēlēs apmācības programmām.
ASV prezidents Džordžs Bušs 21.novembrī daļēji atcēla ierobežojumus ASV militārās palīdzības sniegšanai Latvijai un vēl piecām NATO kandidātvalstīm. Baltais nams izplatīja memorandu, kurā Bušs norāda, ka "Savienoto Valstu nacionālajām interesēm ir svarīgi" atcelt ierobežojumus militārās palīdzības sniegšanai "tikai noteiktiem īpašiem projektiem, par kuriem es esmu pieņēmis lēmumu, ka tie ir nepieciešami šo valstu integrācijai NATO" vai ASV militāro operāciju Irākā un Afganistānā atbalstam.
Ierobežojumi atcelti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai. Šīs valstis ir nosūtījušas savus spēkus uz Irāku vai ir apņēmušās to darīt.
ASV militāro palīdzību Latvijai, tāpat kā vēl 47 valstīm, apturēja jūlija sākumā. Lēmums par palīdzības atteikšanu attiecas uz tiešo ASV palīdzību ārvalstīm, no kuras tiek finansēta ASV ieroču iegāde un cita veida palīdzība, kā arī ārvalstu militārpersonu mācības ASV mācību iestādēs finansēšanu.
Tā kā Latvija un vairākas citas valstis nākamgad paredz iestāties ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienībā (ES), tās ir nolēmušas ievērot kopīgo ES nostāju un neslēgt divpusējās vienošanās ar Vašingtonu par ASV pilsoņu neizdošanu SKT.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
