Latvija, kā arī Igaunija un Lietuva ir avots un tranzīta valsts sievietēm un meitenēm, kas nelikumīgi tiek nosūtītas uz Ziemeļvalstīm un Rietumeiropu seksuālai izmantošanai, teikts jaunajā ASV Valsts departamenta ziņojumā.
Gadskārtējā ziņojumā par cilvēku kontrabandas stāvokli pasaulē minēts, ka Latvijas valdība pilnībā neatbilst minimālajiem standartiem cilvēku tirdzniecības apkarošanai, tomēr tā veic ievērojamus centienus, lai to panāktu. Latvijā nav vispusīga likuma pret personu kontrabandu un tirdzniecību, tomēr cilvēku pārvadāšana seksuālai izmantošanai ir aizliegta.

ASV Valsts departaments atzīst, ka policijas aktivitātes cilvēku kontrabandas ierobežošanai ir palielinājušās un 2001.gadā ir izmeklēts vairāk lietu, nekā iepriekšējos gados. Tomēr neviena no šādām lietām nav nonākusi līdz tiesai, kaut arī daži no apsūdzētajiem pārvadātājiem atrodas cietumā.

Latvijas policija ir apmeklējusi apmācības programmas Norvēģijā un Zviedrijā un organizējusi semināru par cīņu ar prostitūciju, kurā bija iekļauta arī informācija par cilvēku kontrabandu.

Latvijā ir tikai dažas aizsardzības vai palīdzības programmas, lai aizsargātu kontrabandas un tirdzniecības upurus Latvijā. Vietējā valdība finansē rehabilitācijas centru seksuāli izmantotajiem un no vardarbības cietušajiem bērniem, teikts dokumentā

Lai novērstu cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, par to tiek informēti vecāki un potenciālie upuri, kaut arī šādas aktivitātes pārsvarā veic nevalstiskās organizācijas, nevis valdība.

Igaunijā – tiesas procesi nav bijuši

Arī Igaunija ir gan avots, gan tranzīta valsts sieviešu un meiteņu tirdzniecībai seksuālā izmantošanā. Upuri tiek pārdoti uz Ziemeļvalstīm un Rietumeiropu, piemēram, Vāciju, Nīderlandi un Islandi, kā arī uz Poliju.

Igaunija, tāpat kā Latvija, pilnībā neatbilst minimālajiem standartiem cīņai ar cilvēku kontrabandu, tomēr tā veic ievērojamus centienus, lai to panāktu. Igaunijā nav atsevišķa likuma cilvēku kontrabandas ierobežošanai, bet tieslietu sistēma var izmantot krimināllikums pret suteneriem, nolaupīšanu, nepilngadīgo iesaistīšanu noziegumā, izspiešanu vai nebrīvprātīgu prostitūciju. Ar informēšanas programmas starpniecību daudzi policisti ir iepazīstināti ar cilvēku kontrabandas un tirdzniecības problēmu.

Igaunijas tiesībsargājošo institūciju amatpersonas uzskata, ka lietu izmeklēšanu valstīs, uz kurām cilvēki tiek aizvesti, veicinātu, ja upuri paliktu šajās valstīs izmeklēšanas laikā un ja Igaunijas amatpersonas būtu informētas par iemesliem, kāpēc tās iedzīvotāji deportēti no šīm valstīm.

Igaunijā nav bijuši tiesas procesi pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem, kaut arī Igaunija ir izdevusi kādu apsūdzēto tiesāšanai Nīderlandē.

Attiecībā uz cietušo aizsardzību, Igaunijas Sociālo lietu ministrija nosūta nozieguma upurus uz galveno nevalstisko organizāciju, kam ar valdību ir līgums par šādu pakalpojumu nodrošināšanu. Valdībai ir noslēgti līgumi arī ar citām nevalstiskajām organizācijām, kas nodrošina konsultācijas un krīzes palīdzību šādu noziegumu upuriem. Kaut arī Baltijas valstis 2000.gadā parakstīja vienošanos par liecinieku aizsardzību, šādas aizsardzības realizēšana Igaunijā ir sarežģīta, jo tā ir neliela valsts, uzskata ASV Valsts departaments.

Lai novērstu cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, Igaunijas valdība sadarbojas ar Ziemeļvalstu ministru padomi, lai pievērst uzmanību cilvēku tirdzniecības problēmai. Valdība sadarbojas ar starptautisku organizāciju, organizējot sabiedrības informēšanas kampaņu.

Lietuva aktīvi darbojas

Lietuva ir avots, tranzīta valsts un galapunkts sieviešu un bērnu tirdzniecībai un kontrabandai. Lietuvas sievietes pārsvarā tiek pārdotas Vācijā, Spānijā, Beļģijā, Nīderlandē un Norvēģijā, kā arī Tuvajos Austrumos - Izraēlā un Apvienotajos Arābu Emirātos -, Francijā un Austrijā. Savukārt Lietuvas lielākajās pilsētās nonāk sievietes no Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas lauku rajoniem.

Lietuvas valdība pilnībā atbilst minimālajiem standartiem cilvēku kontrabandas un tirdzniecības apkarošanai, turklāt tā veic nopietnus un ilgstošus centienus, lai cīnītos ar smagākajām cilvēku kontrabandas formām, aizsargā upurus un organizē pasākumus cilvēku kontrabandas novēršanai.

Lietuvas krimināllikumos un darba likumdošanā ir iekļauti likumi pret verdzību, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu seksuālai izmantošanai, materiāla vai personīga labuma gūšanai un cilvēku pārdošanai prostitūcijā.

Valdība aktīvi izmeklē un tiesā cilvēku tirdzniecības un kontrabandas gadījumus. 2001.gadā palielinājies šādu lietu skaits un tiesas ir notiesājušas vairākus kontrabandistus, ieskaitot kādu bijušo policistu.

Lietuvas valdībai ir izstrādātas sadarbības programmas ar citām valdībām cilvēku pārdošanas lietās, īpaši ar Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu, kā arī tā sadarbojas ar Vāciju un Norvēģiju.

Valsts veselības aprūpes centri piedāvā bezmaksas medicīnisko aprūpi upuriem un lieciniekiem, un policija nodrošina ierobežotu finansiālo palīdzību upuriem un lieciniekiem, kā arī juridiskas konsultācijas.

Lai novērstu cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, Lietuvas policija kopš 2000.gada pievērš lielāku uzmanību jauniem cilvēkiem, īpaši sievietēm, kas izceļo uz ārvalstīm.

ASV Valsts departamenta ziņojumā norādīts, ka pasaulē vismaz 700 tūkstoši vai, iespējams, pat četri miljoni vīriešu, sieviešu un bērnu tiek pirkti, pārdoti, transportēti un pret savu gribu turēti verdzībai līdzīgos apstākļos.

Ziņojuma sagatavošanas gaitā tika pārbaudītas 89 valstis, un tajā norādīts, ka 19 valstis nedara pietiekami daudz, lai novērstu cilvēku transportēšanu pāri starptautiskajām robežām. Pagājušajā gadā šādu valstu bija 23. Vairāk nekā viena ceturtdaļa šo valstu atrodas Persijas līča reģionā - Bahreina, Irāna, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Šāds ziņojums tiek publicēts katru gadu un tiek sagatavots saskaņā ar 2000.gada oktobrī ASV pieņemto likumu, lai izceltu cilvēku kontrabandas problēmu, kad tūkstošiem upuru tiek vesti pāri starptautiskām robežām, lai strādātu uzņēmumos, būvlaukumos, prieka namos un tīrumos. Likums aicina noteikt 2003.gadā ekonomiskas sankcijas valstīm, kuras nevēršas pret cilvēku kontrabandistiem vai neaizsargā viņu upurus.

Līdz ar Persijas līča valstīm atlikušās 14 valstis, kuras nenodrošina minimālo atbilstību likumā noteiktajiem standartiem, ir Afganistāna, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija, Kambodža, Grieķija, Indonēzija, Kirgīzija, Libāna, Mjanma, Krievija, Sudāna, Tadžikistāna un Turcija. Ziņojumā tās visas raksturotas kā "3.līmeņa" valstis.

Vēl 52 valstis ir reģistrētas "otrā līmeņa" kategorijā; tās neatbilst minimālajiem standartiem, taču "veltī ievērojamus pūliņus, lai panāktu šo atbilstību". Otrā līmeņa kategorijā minētas arī Igaunija un Latvija.

Pirmā līmeņa valstis pilnībā atbilst visiem standartiem. Šajā kategorijā ierindojas Austrija, Beļģija, Kanāda, Kolumbija, Čehija, Francija, Vācija, Honkonga, Itālija, Lietuva, Maķedonija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Dienvidkoreja, Spānija, Šveice un Lielbritānija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!