Džordža Buša vizīte Latvijā
Džordžu Bušu sagaida pie Rīgas pils
ASV prezidentam pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni
Bušs noliek ziedus pie Brīvības piemienekļa
Preses konference Latviešu Biedrības namā
ASV prezidenta Džordža Buša runa Mazajā Ģildē
Nedaudz pirms plkst.10 laukumā pie Rīgas pils notika Džordža Buša un viņa kundzes Loras svinīgā sagaidīšanas ceremonija.
Spēlējot orķestrim, pie prezidentes pils piebrauca Džordža Buša autokollona. Izkāpjot no mašīnas, Džordžs Bušs un viņa kundze sasveicinājās ar Vairu Vīķi-Freibergu un viņas kungu. Reklāma Latvijas un ASV vadītāji, noklausījušies abu valstu himnu, piedalījās neilgā oficiālās sagaidīšanas ceremonijā. Tās laikā notika sarokošanās ar premjeru Aigaru Kalvīti, ārlietu ministru Arti Pabriku vairākiem deputātiem un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.
Pēc sasveicināšanās abu valstu prezidenti devās Rīgas pilī, kur Ģerboņu zālē Džordžs Bušs saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pasniedzot ordeni, atzīmēja, ka Latvija ir ļoti pagodināta, pasniedzot šo valsts augstāko apbalvojumu ASV prezidentam Džordžam Bušam, kurš tik daudz darījis mūsu valsts labā.
Savukārt ASV līderis pateicās par izrādīto godu īsā pateicības runā, atzīmējot, ka viņam prieks apmeklēt neatkarīgo Latviju, kas ir patiess demokrātiskas valsts piemērs.
Pēc ordeņa pasniegšanas ASV prezidents un Latvijas prezidente devās uz divpusēju sarunu.
Turpinot savu vizīti Rīgā, Bušs kopā ar Vīķi – Freibergu nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pie kura ASV prezidentu sagaidīja “īpaši izredzēto” Latvijas iedzīvotāju grupa.
Pēc abu valstu himnu atskaņošanas Bušs veltīja dažas minūtes, lai sasveicinātos ar sagaidītājiem. To gan nebija tik daudz, kā savulaik ASV prezidenta Bila Klintona sagaidīšanas ceremonijā, jo šoreiz pie Brīvības pieminekļa varēja stāvēt tikai īpaši uzaicinātie un drošības pārbaudi izgājušie cilvēki.
Aptuveni plkst 14.35 Latviešu Biedrības namā sākās preses konference, kurā piedalījās triju Baltijas valstu līderi un ASV prezidents.
Visu trīs Baltijas valstu prezidenti teica uzrunas, kurās uzsvēra Buša vizītes lielo nozīmi laikā, kad Latvijas, Lietuva un Igaunija kļuvušas par pilntiesīgām NATO un ES dalībniecēm. Vaira Vīķe-Freiberga īpaši atzīmēja Buša vizītes transatlantisko nozīmi, savukārt Igaunijas līderis Arnolds Rītels runāja par Baltijas un Krievijas attiecībām, kuras risināmas konstruktīvi un jaunā līmenī.
Savukārt Džordžs Bušs pavisam īsā uzrunā izteica lielu pateicību par sirsnīgo uzņemšanu Latvijā, vēlreiz atzīmējot, ka viņam tas ir liels gods šeit atrasties.
Preses konferences laikā Bušs atbildēja uz visu trīs Baltijas valstu žurnālistu jautājumiem. No katras valsts viens žurnālists varēja uzdot jautājumu ASV līderim.
Latvijas pārstāve uzdeva jautājumu, vai Buša kungs tik aktīvi iestājoties par Baltijas valstu okupācijas fakta atzīšanu kaut ko sagaida pretī ari no Latvijas.
ASV prezidents nesniedza tiešu atbildi uz jautājumu, izsakot vispārīgas frāzes par demokrātijas nepieciešamību, tirānijas gāšanu pasaulē.
Bušs kārtējo reizi apliecināja, ka viņš un arī ASV pozīcija Baltijas valstu okupācijas jautājumā ir viennozīmīga – “okupācija ir notikusi”, un viņš plāno vizītes laikā Maskavā atgādināt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam “vēstures mācību”, taču izvairījās konkrēti atbildēt, vai aicīnās viņu atzīt Baltijas valstu okupāciju. Bušs uzsvēra, ka saprot Baltijas valstu sāpīgo pagātni, taču “tagad ir laiks pievērst skatu nākotnei”.
Bušs arī skāra ASV vīzu politikas jautājumu attiecībā pret sabiedrotajiem Baltijas valstīm, norādot, ka politikas izmaiņas jāvērtē, taču skaidri nepauda, vai Baltijas valstis varētu cerēt uz atvieglotu vīzu režīmu vai vīzu nodevas atcelšanu.
ASV prezidents arī atzina, ka viņš apbrīno un cena Baltijas valstu drosmi un tā viņu iedvesmo.
Diskusijā prezidenti apsprieda arī situāciju Ukrainā, Baltkrievijā, Gruzijā, ka arī Krievijas – Baltijas attiecības. Atbildot par iespējamo ASV un Krievijas vienošanos par Baltkrievijas politisko režīmu, Bušs sacīja, ka nekādu slepeno līgumu nebūs, vienīgā vienošanas, kuru būtu jāpanāk ir brīvība, lai cilvēki varētu izdarīt brīvu izvēli prezidenta vēlēšanās.
Preses konferences noslēgumā Džordžs Bušs novēlēja Dieva svētību Latvijai un tās iedzīvotājiem.
Lietuvas prezidents Valds Adamkuss pēc tikšanās sacīja, ka Baltijas valstis un ASV ir sabiedrotie cīņā pret terorismu un “stāv plecu pie pleca”. Adamkuss arī uzsvēra, ka ASV var būt droša par to, ka “mēs aizstāvēsim to cilvēku tiesības, kuri vēl nebauda demokrātiju”.
Igaunijas prezidents Arnolds Rītels pastāstīja, ka Baltijas valstu prezidenti apsprieda arī Baltijas un Krievijas attiecības. “Galvenokārt, mēs runājam par nākotni, taču arī pagātnes analīze arī ir ļoti svarīga, lai veidotu nākotni,” pauda Rītels.
Pēc vizītes Latvijā ASV prezidents dodas uz Nīderlandi.