Patlaban vairs nepastāv jautājums, vai Baltijas valstis tiks uzņemtas NATO, vienīgais jautājums vēl varētu būt par laiku, kad tas notiks, - šodien, uzrunājot NATO kandidātvalstu sanāksmes "Rīga 2002: tilts uz Prāgu" dalībniekus, sacīja ASV senators Trents Lots.
Lots uzsvēra, ka Baltijas valstis ir daudz darījušas NATO standartu ieviešanā, ko augstu novērtē NATO dalībvalstis. Senators norādīja, - lai arī Baltijas valstis ir nelielas, tās ir nepieciešamas aliansei, jo sniedz visu iespējamo dalībai NATO. Runājot par alianses paplašināšanās politiku, senators atzīmēja, ka NATO ir atvērta organizācija un tajā var iestāties visas valstis, kas ievēro demokrātijas principus.

Ministru prezidents Andris Bērziņš sanāksmes atklāšanā pauda pateicību ASV par tās atbalstu Baltijas valstu neatkarībai un uzsvēra, ka Baltijas valstis ir ASV sabiedrotie visās jomās, bet īpaši cīņā ar starptautisko terorismu. Runājot par NATO nozīmi Latvijai, Bērziņš sacīja, ka uzņemšana aliansē Baltijas valstīm nenozīmēs vienkārši jaunu līgumu parakstīšanu, bet gan noslēgs šo valstu ilgo cīņu par brīvību ar garantiju, ka tām vairs nebūs jāpakļaujas svešām varām.

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume arī pateicās ASV par atbalstu Baltijas valstīm un padomju okupācijas neatzīšanu, uzsverot, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir pierādījušas tiesības būt neatkarīgām un ASV atbalsts nav bijis veltīgs. Straume norādīja, ka Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu daudzām bijušā padomju bloka valstīm, īstenojot veiksmīgas ekonomiskās un politiskās reformas.

Kā ziņots, šodien un rīt Rīgā notiek 10 NATO kandidātvalstu galotņu sanāksme, kas ir pēdējais šāda līmeņa pasākums pirms NATO samita Prāgā novembrī, kurā plānots paziņot par alianses paplašināšanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!