AT atzīst par pamatotu bijušā IZM valsts sekretāra Gruškevica atbrīvošanu no amata
Foto: LETA

Ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 1.decembra rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību bijušā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica pieteikumā par viņa atbrīvošanu no amata, līdz ar to stājies spēkā viņam nelabvēlīgs spriedums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

AT atzina, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par Administratīvās apgabaltiesas sprieduma pareizību.

Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas 28.aprīļa spriedums.

AT atzina, ka apgabaltiesa atbilstoši AT praksē nostiprinātajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka viena no konkrētā disciplinārpārkāpuma kvalificējošām pazīmēm ir būtiska kaitējuma nodarīšana valsts interesēm, kas jau ir pamats attiecīgā disciplinārsoda piemērošanai. Tāpat atbilstoši AT praksē nostiprinātajām atziņām apgabaltiesa ir pamatoti norādījusi, ka pieteicējs kā ministrijas administratīvais vadītājs ir atbildīgs par parakstīto vēstuļu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Tajā pašā laikā, kā to konstatējusi apgabaltiesa, pieteicējs neveica atbilstošu kontroli, lai pārliecinātos par vēstuļu tiesiskumu, kā arī lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs apzināti būtu maldināts. Tādējādi pieteicējs nepamatoti uzskata, ka viņa parakstam bijusi vien formāla nozīme.

Kā ziņots, Ķīlis 2012.gada aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Gruškevicu un bijušo IZM valsts sekretāra vietnieci Ingu Štāli. Izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, Ķīlis nolēma rosināt atbrīvot Gruškevicu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem deviņus miljonus latu vērtajā datoru iepirkumā.

Šo ierosinājumu vēlāk atbalstīja arī Ministru kabinets. Pret Gruškevicu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ministram ieteica ne tikai rosināt no amata atbrīvot pašu valsts sekretāru, bet arī viņa vietnieci Štāli un IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori Inesi Gludīti.

Pārkāpumu būtību Ķīlis iepriekš raksturoja, sakot, ka tikušas veiktas darbības vai pieņemti prettiesiski lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkuma procesa posmiem, pārkāpjot gan Iepirkuma likumu, gan Eiropas Savienības regulu, gan arī finanšu un budžeta likumu, un šo lēmumu dēļ varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā.

Komentējot savu saistību ar aptuveni deviņus miljonus latu vērto datoru iepirkumu skolām, kas, Ķīļa vērtējumā, notika nesekmīgi, Štāle toreiz sacīja, ka laikā, par kuru tika veikta disciplinārlietas izmeklēšana, šī iepirkuma nebija. Štāle uzskata, ka ar skaļiem paziņojumiem Ķīlis vēlas novērst uzmanību no savas bezdarbības. "Ir tikai paziņojumi par reformām, bet vai jūs varat nosaukt kaut vienu reformu, kura ir īstenota vai iesākta?" iepriekš uzsvēra bijusī IZM darbiniece.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form