Trešdien, 26. jūnijā, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosinājis pārbaudi, lai izvērtētu, vai ir pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 41.3 panta 2. daļu, pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma. Tas AT saņemts 17. jūnijā.
Bičkovičs pārbaudi veikt pilnvarojis AT tiesnesi Mariku Senkāni. Pārbaude jāpabeidz līdz 16. septembrim.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) bija sagatavojusi un valdībā iesniegusi informatīvu ziņojumu, kurā pauda nepieciešamību pēc steidzama un objektīva novērtējuma tam, vai savam amatam atbilst ģenerālprokurors Kalnmeiers. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns(JKP) iepriekš skaidroja, ka viņš ģenerālprokurora darbībā saskatījis pazīmes, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likuma prasībām, kas noteic nepieciešamību pēc nevainojamas reputācijas, lai varētu ieņemt augsto amatu.
Savu un ministrijas nostāju par Kalnmeiera neatbilstību amatam Bordāns pamatoja ar vairākiem starptautiskiem ziņojumiem, tostarp OECD un "Moneyval", kā arī ar četriem Valsts kontroles revīziju ziņojumiem.
Savukārt Latvijas Televīzijas radījums "De Facto" ziņoja, ka liela daļa no šajā informatīvajā ziņojumā minētajiem pārmetumiem ģenerālprokuroram ir saistīti ar Saeimas deputātu un TM parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP) un viņam celto apsūdzību.
Prokuratūras likums nosaka, ka Saeima ģenerālprokuroru no amata var atbrīvot, ja AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis AT Plēnums.
Pārbaudi ierosina AT priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Jau uzreiz pēc Bordāna paziņojuma par nepieciešamību vērtēt Kalnmeiera darbu AT priekšsēdētājs Bičkovičs norādīja, ka neuzskata, ka patlaban pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam.
