AT: palielinot zvērināta advokāta lomu, varētu paātrināt civilprocesu
Foto: LETA

Viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā, šādu viedokli Augstākās tiesas (AT) plēnumā pauda Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs.


Kā  informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, departamenta priekšsēdētājs uzskata, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku.

Senāta Civillietu departamentā gandrīz divkārt esot palielinājies to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta. Pērn atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 724 lietās, kas ir par 360 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tie ir 63% no visām departamentā saņemtajām lietām.

"Kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikšana nav bijis pašmērķis, lai ātrāk izskatītu lietas un mazāk būtu jāraksta motivēti nolēmumi. Kasācijas tiesvedības ierosināšana galvenokārt tiek atteikta gadījumos, kad jau ir izveidojusies stabila judikatūra vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā," norādīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs.

Gencs domā, ka kasācijas sūdzību pieņemšanas "siets" rīcības sēdēs varētu vēl tikt pastiprināts, lai Senāts izskatītu lietas, kuras tiešām ir nozīmīgas judikatūras veidošanai, piemēram, ja no 413 lietām, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta, 151 spriedums atstāts negrozīts, varētu domāt, ka varbūt daļā no tām kasācijas tiesvedību varēja neierosināt. Zvērinātam advokātam būtu atbildība pārzināt Senāta judikatūru un nemaldināt klientu, iesniedzot kasācijas sūdzību, kurai nav pamata tikt pieņemtai.

Gencs atgādināja, ka diskusijas par zvērināta advokāta institūta ieviešanu ir bijušas jau apmēram pirms desmit gadiem, taču tad netika nodrošināta valsts apmaksātā juridiskā palīdzība personām, kas to nevar atļauties. Tagad apstākļi esot mainījušies - valsts nodrošina advokāta juridisko palīdzību civillietās personām, kuras to objektīvi nevar atļauties materiālu apstākļu dēļ.

Departamenta priekšsēdētājs minēja arī citu valstu pieredzi, kur advokāta pārstāvība ir obligāta, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka prasība tikt advokāta pārstāvētam nav pretrunā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ja vien valstī pastāv sistēma, kas nodrošina advokāta palīdzību. Gencs uzsvēra, ka advokāta process būtu ieviešams jau tuvākajā laikā vismaz attiecībā uz kasācijas instances tiesu.

Savukārt Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars uzmanību vērsa uz nepieciešamību palielināt civilprocesā noteikto advokātu atbildību par savlaicīgu procesuālo darbību veikšanu un tiesas procesa nenovilcināšanu.

Tikmēr Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa pauda izbrīnu par atsevišķu advokātu rīcību, rakstot iesniegumus un prasot pārskatīt Senāta nolēmumus. "Ja likumā rakstīts, ka Senāta nolēmumi nav pārsūdzami, tad par ko liecina šāda juristu - advokātu rīcībā - par nekompetenci vai mēģinājumu maldu ceļā no klienta saņemt honorāru" retoriski vaicāja senatore.

Arī Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš kā kuriozu minējis gadījumus, kad atsevišķas personas, dažas pat pārstāvot juridisku personu, vērsušas Judikatūras nodaļā ar lūgumu izmainīt vai papildināt judikatūras atziņas jeb tēzes, kuras kopā ar Senāta nolēmumu publiskotas Augstākās tiesas mājas lapā. Tas esot nepieciešams viņu tiešajā darbā, un būtu labi, ja Senāta tēze izskanētu tā, kā viņi iesaka.

Tags

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

Comment Form