Foto:AT

No pirmdienas stājas spēkā jaunā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilnvaras, informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Saeima līdzšinējo AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Bičkoviču AT priekšsēdētāja amatā ievēlēja 5. jūnijā. Bičkoviču AT priekšsēdētāja amatam izvirzīja AT tiesnešu plēnums 9. maijā.

AT plēnumā trīs no četriem izvirzītajiem priekšsēdētāja amata kandidātiem oficiāli atteicās pretendēt uz augsto amatu. No pretendēšanas uz atbildīgo amatu atteicās līdzšinējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns un AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.

Bičkovičs iepriekš solīja ar savu darbu turpināt Guļāna aizsākto un nostiprinot tiesā labas pārvaldības principus. "Ja man tiks uzticēts šīs stafetes kociņš, es distanci neizmainīšu un neskriešu grāvja virzienā," solīja Bičkovičs.

Kā vienu no savas darbības pamatprincipiem Bičkovičs izvēlējies neiejaukšanos tiesas skatīto lietu spriešanā, iekšējās komunikācijas attīstīšanu, tiesas tēla pilnveidošanu, kā arī tiesas telpu problēmu risināšanu. Tāpat Bičkovičs uzskata, ka būtu jāpalielina tiesneša palīgu darba nozīmīgums un atalgojums.

Bičkovičs ir viens no AT attīstības un darbības stratēģijas plāna 2007. līdz 2010. gadam līdzautoriem.

Līdzšinējā AT priekšsēdētāja Guļāna pilnvaru termiņš beidzās šā gada 13. jūnijā. Guļāns AT priekšsēdētāja amatā strādā jau 14 gadus. Lai gan likums precīzi nenosaka, cik gadus viena persona var strādāt šajā amatā, Guļāns pauda uzskatu, ka jādod iespēja kandidēt jauniem cilvēkiem.

Iepriekš Guļāns pieļāva, ka pēc AT priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām, visticamāk, strādās par AT tiesnesi. AT administrācijas vadītāja Anita Kehre sacīja, ka Guļāns "jebkurā gadījumā ir AT tiesnesis", taču par konkrētu struktūrvienību vēl nav lemts.

Pirms balsojuma Saeimā par Bičkoviča kandidatūru atsevišķi deputāti piedalījās debatēs. Deputāte Ilma Čepāne (PS) norādīja, ka viņas pārstāvētā partija nevar atbalstīt Bičkoviču, jo viņš "vieglā ceļā ticis pie pilsonības". Čepāne arī aicināja pašu Bičkoviču apsvērt iespējamību publiskot Ogres tiesas spriedumu par pilsonības piešķiršanu viņa mātei.

Deputāte Sandra Kalniete (PS) norādīja, ka viņai šaubas radot tas, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts nav saņēmis augstāko pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Pret Bičkoviču bija arī Jakovs Pliners (PCTVL), kurš pārmeta, ka Bičkovičs ir pieņēmis "mīkstu" spriedumu reketieru lietā, kā arī klīstot baumas par viņa sadarbību ar VDK un nelikumīgu pilsonības iegūšanu. "Pat, ja desmitā daļa no šīm baumām atbilst patiesībai, viņš nevar būt brīvs savos spriedumos," sacīja Pliners.

Pats Bičkovičs pēc ievēlēšanas žurnālistiem sacīja, ka, visticamāk, nākamos septiņus gadus, kāds ir viņa pilnvaru termiņš, viņš personīgi lietas AT vairs neizskatīs.

Jaunievēlētais AT priekšsēdētājs arī sacīja, ka neesot tiesā ieplānojis "nekādu revolūciju".

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form