Par Bičkoviču nobalsojuši 23 tiesneši, bet pret viņa kandidatūru bijuši 15. Savukārt Andris Guļāns saņēmis 15 pozitīvas balsis un 23 tiesneši balsojuši pret viņu. Divi tiesneši no balsošanas atturējušies.
Par Bičkoviča apstiprināšanu amatā būs jālemj Saeimai.
Pēc balsojuma paziņošanas Bičkovičs žurnālistiem pauda gandarījumu par saņemto atbalstu. Par viņu balsojuši bija 23 tiesneši, bet minimālais nepieciešamais balsu skaits ir 21. Bičkovičs gan pauda pārliecību, ka galvenais ir rezultāts un nevajadzētu nodarboties ar matemātiskiem aprēķiniem.
Tāpat viņš apstiprināja, ka ņems vērā viņam izteikto kritiku un norādes par uzlabojumiem.
Augstākajā tiesā ir 46 tiesneši un pieci pienākumu izpildītāji.
Savā runā Bičkovičs kā savus panākumus norādīja sadarbību ar augstskolām, mājaslapā pieejamo judikatūra un ECT judikatūras apkopojumu latviski.
"Mēs nestāvam uz vietas. Nekad neesam apstājušies attīstībā un attīstība joprojām turpinās," runājot par nākotni, sacīja Bičkovičs, uzsverot, ka nepieciešams izcīnīt "cīņu par Zinātniski analītisko departamentu un profesionālo atbalsta personālu kā tādu". Viņš pauda viedokli, ka Augstākas tiesas tiesnešiem ir izdevies institūciju attīstīt no nulles līdz punktam, ka tā tiekot respektēta no sabiedrības puses.
Savukārt ka nākotnes prioritātes Bičkovičš uzskaitīja komunikācijas pilnveidošanu un nepieciešamību turpināt darbu pie reformām, skaidrojot, ka kasācijas instancē ir tik daudz lietu pirmo instanču tiesu nolēmumu zemās kvalitātes dēļ. Bičkovičs pauda atbalstu tiesu namu idejai, specializāciju izveidei rajonu tiesās un kopējo tiesu skaita samazinājumam, atsaucoties uz Tiesu pārplānojuma koncepciju.
Kopumā Bičkoviča runa kopā ar jautājumu daļu ieilga līdz 1,5 stundām.
Savukārt Guļāns savā runā bija daudz kodolīgāks. Viņš sacīja, ka svarīgākā šodien, tāpat kā pirms vairākiem gadiem, ir vīzija un mērķis, kā arī veidi kā to sasniegt. Guļāns pauda, ka viņa vīzija ir "sabiedrībā pozitīvi novērtēta tiesu sistēma Latvijā" ar Augstāko tiesu tās priekšgalā. Vīzijas sasniegšanai Guļāns kā nepieciešamo minēja komandu un tās vienotību.
Vēl Guļāns norādīja uz vajadzību izveidot Tieslietu padomes sekretariātu.
Jau ziņots, ka AT priekšsēdētāja amatam pieteikti divi kandidāti - pašreizējais AT priekšsēdētājs Bičkovičs un Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Guļāns, kurš vadījis AT divus termiņus pirms Bičkoviča.
Tieslietu padome 20.aprīlī atbalstīja abu AT vadītāja postenim pieteikto pretendentu virzīšanu uz balsojumu AT plēnumā, kas izraudzīsies vienu no kandidātiem un par viņa apstiprināšanu AT priekšsēdētāja amatā tad būs jābalso Saeimai.
Tieslietu padomes balsojumā piedalījās 11 locekļi, bet nepiedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA), lai izvairītos no "politiskās izšķiršanās vēlāk Saeimā". Tāpat balsojumā nepiedalījās pats Bičkovičs.
AT plēnums ir tiesīgs lemt, ja tajā piedalās vairāk nekā divas trešdaļas no tiesnešu kopskaita. Plēnuma lēmumu pieņem slēgtā balsojumā ar klātesošo balsu vairākumu. Lai izslēgtu iespējamo interešu konfliktu, Bičkovičs ir pilnvarojis plēnuma sēdi vadīt Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam Pēterim Dzalbem.
Bičkovičs par AT vadītāju kļuva 2008.gadā, bet viņa sāncensis Guļāns AT vadīja no 1994.gada līdz 2008.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
