Augstākā tiesa (AT) ar blakus lēmumu vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā un Ģenerālprokuratūrā, rosinot veikt pārbaudi divu maksātnespējas procesu norises likumībā un administratoru rīcībā, portālu "Delfi" informēja AT.
AT Civillietu departaments 17. jūlijā, izskatot lietu par zemes zem daudzdzīvokļu namiem Rīgā nomas maksas parāda piedziņu, atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, un, nolūkā nodrošināt kreditoru likumīgo interešu aizsardzību, taisīja lietā blakus lēmumu. AT blakus lēmumu nosūtījis Maksātnespējas kontroles dienestam maksātnespējīgās SIA "OFI" un SIA "Garantiju aģentūra" maksātnespējas procesu norises likumības pārbaudei.
Tāpat AT blakus lēmumu nosūtījis Ģenerālprokuratūrai, lai tā pārbauda maksātnespējīgās SIA "OFI" un SIA "Garantiju aģentūra" administratoru rīcības ar svešu mantu atbilstību likuma prasībām.
SIA "Garantiju aģentūra" cēlusi tiesā prasību pret DzĪKS "Zinātne" par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, zemes nomas maksas parāda 100 857,86 eiro un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 11 679,10 eiro piedziņu. Laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 9. septembrim maksātnespējīgā SIA "OFI" bija zemesgabala 18 245 kvadrātmetru platībā Rīgā, Raunas ielā, Klūgu ielā, Ieriķu ielā, Laimdotas ielā, domājamo daļu īpašniece. Uz zemes atrodas piecas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un garāžu komplekss.
Maksātnespējas procesā maksātnespējīgās SIA "OFI" administrators ar cesiju prasījuma tiesības pret zemes lietotājiem par zemes nomas maksas parāda piedziņu nodeva citai maksātnespējīgai SIA "Garantiju aģentūra".
Izskatot atbildētājas kasācijas sūdzību, AT radās pamatotas šaubas par maksātnespējas procesu likumīgu norisi un administratoru rīcības patiesajiem motīviem, nododot maksātnespējīgās SIA "OFI" prasījuma tiesības par zemes piespiedu nomas maksas parāda piedziņu citai maksātnespējīgai sabiedrībai.
Pamatotas aizdomas par maksātnespējas procesu likumīgu norisi, tostarp kreditoru interešu aizsardzības aspektā, izraisa fakts, ka, nepastāvot objektīviem šķēršļiem, kas kavētu prasījuma tiesību īstenošanu, lai tādējādi atgūtu naudas līdzekļus, kurus novirzīt kreditoriem, prasījums tika nodots citai maksātnespējīgai sabiedrībai, skaidro AT. Tas savukārt rada pamatotas šaubas par to, vai administrators ir izpildījis likumā noteikto pienākumu informēt kreditorus par prasījuma tiesību esību un nodomu slēgt cesijas līgumu, bez atlīdzības nododot prasījuma tiesības trešajai personai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
