Foto: morgueFile

Kritiku no Augstākās tiesas (AT) un Ģenerālprokuratūras saņēmis priekšlikums par mūža ieslodzījuma piespriešanu, ja persona divas reizes jau sodīta par analoģiskiem noziegumiem, jo tas izjauks sodu sistēmu.

Saeima šādu priekšlikumu atbalstījusi, skatot Krimināllikuma grozījumus otrajā lasījumā, un to bija iesniedzis deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS). Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērsās pie atbildīgās komisijas, lūdzot šo priekšlikumu skatīt vēlreiz, aģentūra BNS uzzināja komisijā.

AT priekšsēdētājs novērtējis, ka Seržanta priekšlikums ir sasteigts un nav atbalstāms. Mūža ieslodzījums Krimināllikumā jau ir paredzēts, tādējādi priekšlikuma mērķis ir mainīt soda noteikšanas praksi.

"No krimināltiesību viedokļa minētie grozījumi izjauc sodu sistēmu," uzskata Bičkovičs.

Savukārt ģenerālprokurors uzsver, ka tas radīs pretrunas ar citām Krimināllikuma normām, kurās ietverts soda individualizācijas princips, ka tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā raksturu un kaitējumu, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus.

"No deputāta Seržanta izteiktajiem un Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem priekšlikumiem nav saprotams, kāpēc būtu jāgaida, ka persona izdarīs trešo analoģisko noziedzīgo nodarījumu, lai noteiktu mūža ieslodzījumu," paudis ģenerālprokurors.

Tieslietu speciālisti norāda uz vēl citām konsekvencēm, ko var izraisīt šādas normas spēkā stāšanās.

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja šādu normu – "ja tiesājamā persona jau iepriekš vismaz divas reizes notiesāta par analoģiskiem noziegumiem ar brīvības atņemšanu, tad trešajā reizē piemērojams mūža ieslodzījums".

Saeimas Juridiskajai komisijai likumprojekts vēl būs jāgatavo galīgajam lasījumam.

Tikmēr Seržants ir iesniedzis jaunus priekšlikumus, precizējot savu domu par mūža ieslodzījuma piešķiršanu.

Deputāta rosina noteikt mūža ieslodzījumu recidīva gadījumā par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, sevišķi vainu pastiprinošos apstākļos, izvarošanu vai vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, ja sodāmība par iepriekšējiem noziegumiem nav noņemta vai dzēsta.

Bet, ņemot vērā vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un ja soda mērķis ir sasniedzams, nenosakot mūža ieslodzījumu, tiesa mūža ieslodzījuma vietā var noteikt brīvības atņemšanu uz divdesmit pieciem gadiem, šajā gadījumā personai nevar piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, rosina deputāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!