Saeima ceturtdien, otrajā lasījumā izskatos šī gada valsts budžeta grozījumus, atbalstīja 500 tūkstošu latu piešķiršanu Cesvaines vidusskolā veikto remontdarbu izmaksu segšanai.
Savukārt atlikušos vairāk nekā 1,5 miljonus latu Finanšu ministrija (FM) piedāvājusi rast Cesvaines pilsētas finanšu stabilizācijas procesā, tādējādi liekot pilsētai norēķināties par skolas celtniecību, kuras izmaksas, saskaņā starp būvnieku un pašvaldību noslēgto līgumu, paredzēts segt no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka Cesvaines pašvaldība ir parādā būvniecības kompānijai "Latvijas energoceltnieks" (LEC) vairāk nekā divus miljonus latu par Cesvaines skolas celtniecības darbiem, kaut gan sākotnēji skolas celtniecības finansēšana tika plānota no valsts budžeta, bet pašvaldības līdzfinansējums bija 200 tūkstoši latu, kura nodrošinājumam ņemts aizdevums.

Cesvaines pašvaldība norāda, ka skolas būvniecības projekta pirmā kārta tika saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un iekļauta valsts investīciju programmā, paredzot tam finansējumu no valsts.

Pašvaldība norāda, ka, noslēdzot līgumu par skolas būvēšanu, puses paredzēja, ka būvuzņēmējs kreditē skolas būvdarbus vismaz 1,9 miljonu latu apmērā un ka pašvaldība samaksā par būvdarbiem pēc valsts finansējuma saņemšanas.

Savukārt kavējuma nauda jāmaksā tikai tad, ja piešķirtais finansējums nav laicīgi pārskaitīts uzņēmējam. LEC uzskata, ka Cesvaines pašvaldība rīkojusies ļaunprātīgi, uzņemoties vidusskolas būvniecību, par kuru vēlāk nevar samaksāt.

Cesvaines pašvaldība turpretī ir neizpratnē par būvniecības kompānijas izteiktajiem pārmetumiem, jo starp pašvaldību un būvnieku noslēgtais līgums nosaka, ka soda procenti par kavētajām dienām, nesamaksājot par būvniecībā ieguldītajiem LEC līdzekļiem, nevar tikt aprēķināti, ja valsts pašvaldības budžetā nav ieskaitījusi attiecīgo summu.

Cesvaines vidusskola ekspluatācija tika nodota šā gada 15.jūnijā. Visi norēķini par paveikto darbu bija jāveic 20 dienu laikā pēc skolas nodošanas ekspluatācijā.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) iepriekš norādīja, ka pārējā nauda - vairāk nekā 1,5 miljoni latu - tiks pieprasīti nākamā gada budžetā. Iespējas esot dažādas, naudu varētu saņemt gan no privatizācijas ieņēmumiem, gan no investīcijām. Finanšu ministrijai līdz 21.septembrim esot jāizvērtē iespējamie varianti, kur trūkstošos līdzekļus gūt, skaidroja ministre.

IZM 31.augustā, iesniedza izskatīšanai valdībā rīkojuma projektu "Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Cesvaines skolas celtniecības darbu apmaksai", kas paredzēja 2 029 710 latu piešķiršanu Cesvaines pašvaldībai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtiem ienākumiem, lai apmaksātu skolas celtniecības darbus.

Taču fondā, kas satur privatizācijas ieņēmumus tik lielas summas neesot. Līdz ar to nauda skolas celtniecības izmaksu segšanai tiek meklēta pa daļām, iepriekš skaidroja Rivža.

Jaunajā Cesvaines skolā ir mācību vietas aptuveni 630 bērniem. Šī ir pirmā skola kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas celta pilnībā no jauna.

Sašutumu par FM priekšlikumu un valdības atbalstīto priekšlikumu, segt skolas celtniecības izmaksas no Cesvaines pilsētas budžeta, ceturtdien Saeimas plenārsēdē pauda partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti.

JL uzskata, ka valdības neizdarības dēļ, neatrodot līdzekļus skolas būvniecības izmaksu segšanai, Cesvaines iedzīvotājiem un pilsētai tiek nepamatoti uzspiests pienākums segt skolas būvniecības izmaksas, kas, saskaņā ar būvniekiem noslēgto līgumu, sedzamas no valsts budžeta.

JL norāda, ka 2002.gadā valdība, ņemot vērā ārkārtas situāciju, steidzami iekļāva jaunas skolas būvniecību valsts investīciju programmā, paredzot tam nepieciešamo valsts finansējumu, līdz ar to Cesvaines vidusskolas būvniecība ir finansējama par Valsts Kases, nevis pašvaldības līdzekļiem.

Ņemot vērā tā laika un nākamo valdību lēmumus, Cesvaines pašvaldībai bija viss nepieciešamais pamatojums organizēt konkursu par skolas būvniecību un slēgt attiecīgu līgumu ar konkursa uzvarētājiem.

Savukārt Aigara Kalvīša (TP) valdība apzināti izvairoties no savām saistībām un izmantojot FM kā instrumentu, lai nepamatoti uzgrūstu trūkstošā finansējuma segšanu uz pašvaldības iedzīvotāju pleciem, norāda JL.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!