Foto: stock.xchng
Valdība otrdien pieņēma Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas noteikumus.

Noteikumi nosaka Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumus. Tāpat noteikumi paredz institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve sistēmā iekļautajai informācijai un sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņus.

Paredzēts, ka sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts policija. Valsts policija organizē un vada sistēmas darbību, kā arī uztur sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti.

Paredzēts, ka sistēma nodrošinās automatizētu datu apmaiņu ar Fizisko personu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas sistēmu, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu.

Piekļuve sistēmā iekļautajai informācijai būs Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ģenerālprokuratūras un Valsts ieņēmumu dienesta nodarbinātajiem.

Noteikumi paredz, ka aktuālo un vēsturisko informāciju par fiziskām personām, juridiskām personām, notikumiem, mantu un lietām var iekļaut sistēmā, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā.

Sistēmā apstrādās informāciju par personas identitāti, tostarp, iesauku, personas foto, video un audio materiālus, personas ārējo izskatu, balss tipu, ierasto ģērbšanas stilu un apģērbu aprakstu. Tāpat sistēmā iekļaus informāciju par ģimenes stāvokli, tautību, darbavietu, valodu zināšanām, ziņas par personu apliecinošiem dokumentiem.

Sistēmā arī varēs iekļaut ziņas par personas pēdējo laulāto, tēvu un māti, personas ierastajām uzturēšanās, atrāšanas vai apmeklējama vietām.

Tāpat sistēmā ietvers informāciju par personas finansēm, proti, finansiālo stāvokli, finanšu līdzekļu glabāšanas veidu. Tāpat iekļaus ziņas par par personas dzīvesveidu – atkarībām, īpašām raksturojošām pazīmēm, piemēram, noslieci uz klaiņošanu.

Sistēmā arī būs informācija par personas rīcībā esošajiem ieročiem, kontaktiem ar organizētās noziedzības pārstāvjiem. Likumsargi sistēmā iekļaus arī informāciju par personas mantu, piemēram, transportlīdzekli, saziņas līdzekli, piemēram, mobilo telefonu, nekustamo īpašumu, maksāšanas līdzekli.

Sistēmā plānots apstrādāt informāciju par uzņēmumiem, piemēram, darbības veidiem, dibinātājiem, dalībniekiem, patiesā labuma guvējiem un meitasuzņēmumiem.

Iekļaujot informāciju sistēmā, informācijai piešķirs atbilstošu piekļuves statusu, piemēram, informācija pieejama visiem sistēmas lietotājiem.

Par katru piekļuvi informācijai sistēmā automātiski saglabāsies informācija par piekļuves faktu.

Sistēmā iekļautā informācija automātiski tiks dzēsta pēc četriem gadiem no tās iekļaušanas brīža, ja tā nav papildināta ar speciāliem nosacījumiem.

Jau ziņots, ka sistēmas izveidošana varētu izmaksāt 3,5 miljonus eiro.

Darbs pie minētās sistēmas aizsācies pirms vairākiem gadiem, kad Iekšlietu ministrijā pieņemts lēmums ieviest nacionālo kriminālizlūkošanas modeli iekšlietu iestādēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!