Vairums iedzīvotāju, kas piedalījās otrreizējā sabiedriskajā apspriešanā par Mārupītes detālplānu, atbalstīja ideju par Mārupītei piegulošās teritorijas sakopšanu un parka izveidi.
Mārupītei piegulošā teritorija atrodas starp Māras dīķi un pilsētas robežu. Teritoriju aptver Kantora, Brūkleņu, Slampes, Amulas, Imulas, Mežotnes, Zemītes, Spirgus, Robežu, Cīruļu, Mārupes, Ojāra Vācieša, Zuteņu, Zvārdes, Īvandes, Tēriņu, Kalvenes, Codes, Pampāļu un Cēres iela.
Detālplāna ietvertajā aptuveni 90 hektārus lielajā teritorijā pārsvarā ir izvietota mazstāvu dzīvojamā apbūve, bet joslā ap Mārupītes krastiem - dabas pamatnes teritorija. Daudzstāvu apbūve koncentrēta teritorijā aiz dzelzceļa Rīga-Jūrmala, līdz Māras dīķim.
Šajā teritorijā savulaik atradās vienas no vecākajām Rīgas dzirnavām, kas vēstures dokumentos minētas jau ap 1345.gadu. 18.gadsimtā teritorija ap Māras dzirnavām un tuvējo Heinrihsona muižiņu bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigas vieta, bet, laikam ritot, gar ieliņām arvien vairāk attīstījās savrupmāju apbūve.
Plānojuma teritorijā atrodas arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Borherta muižiņas dzīvojamā ēka.
Dabisko apaugumu saglabājušie Mārupītes krasti veido dabas kompleksu, kura izpēti 2004.gada veģetācijas periodā veic Latvijas Dabas fonds. Turpmāko Mārupītes parka teritorijas detalizētu funkcionālo zonējumu un labiekārtojumu lielā mērā noteiks šā darba rezultāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
