Atbalsta 'nulto' līmeni; būs Ropažu novads – ko lēmusi Saeima novadu reformā (plkst. 17.20)
Foto: Saeimas administrācija

Turpinot darbu pie novadu reformas likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanas galīgajā lasījumā, Saeima piektdien, 29. maijā, attālinātā ārkārtas sēdē atbalstīja Valsts prezidenta priekšlikumu par tā saucamā "nultā" līmeņa veidošanu pašvaldībās, kā arī priekšlikumu mainīt jaunveidojamā Lejaskurzemes novada nosaukumu uz Dienvidkurzemes novadu. Deputāti arī atbalstīja vienu priekšlikumu Ulbrokas novada nosaukumu mainīt uz Ropažu novadu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piektdien, ķeroties pie reformas izskatīšanas īsi pēc pusdienām, līdz pieciem vakarā Saeima izskatīja kopumā 42 priekšlikumus. Kopumā izskatīti 117 no 377. Pagaidām deputāti strādā ar priekšlikumiem likumprojekta pantiem, bet vēl nav tikuši līdz priekšlikumiem likumprojekta pielikumam, kur noteikti jaunveidojamie novadi. Līdz šim deputātu lēmumi plenārsēdē saskan ar atbildīgajā komisijā lemto.

Iepriekš, otrdien, 26. maijā, Saeima izskatīja 75 no 377 trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam un piektdien turpināja darbu, sākot skatīt no 76. priekšlikuma.

Darbu pie novadu reformas Saeima turpinās otrdien, 2. jūnijā, pulksten 14.

Ko nolēma

Visi deputāti, kas piedalījās balsojumā, kopskaitā 86, atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, ko atbalstīja arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, ka līdz 2020. gada 31. decembrim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu – pilsētu un pagastu – tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai.

Līdz ar to deputāti ir lēmuši par tā saucamā "nultā" līmeņa pašvaldību izveidošanu, par kuru funkcijām, tiesībām un finansējumu gan būs vēl jāvienojas jaunajā likumā.

Debatēs par šo priekšlikumu deputāts Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka tas ir labs un atbalstāms, tomēr kopumā reformas gaitā tiek pieļauta kļūda, jo "tiek atvērti abi virzieni" – apsolīts reģionālais līmenis un arī šis "nultais" līmenis, bet ne par vienu vēl nav līdz galam skaidras detaļas. "Mēs ejam uz trīs līmeņu pašvaldību modeli un tikai tracinām sabiedrību. Ir svarīgi saprast, ka tas ir vēl viens pašvaldības līmenis. Latvija ir pārāk maza valsts, lai būtu trīs līmeņu pašvaldības," teica Valainis.

Jānis Dombrava (NA), kura pārstāvētā apvienība jau sākotnēji rosinājusi izveidot šādu līmeni, sacīja, ka priekšlikums ir ļoti labs un atbalstāms. "Kā lai citādi lielās pašvaldībās, ko veidosim, funkcionē. Piemēram, Valmieras novadā būs vairākas pilsētas un pagasti, un nevar būt tā, ka tām nav nekādu iespēju ietekmēt, kas notiek to teritorijā," teica Dombrava.

Andris Kazinovskis (ex-JKP, pie frakcijām nepiederošs) atzina, ka tas ir svarīgi, ja turpinām attīstīt demokrātiju Latvijā, tomēr ir bažas, kā šis līmenis darbosies. Pagaidām nekur nav norādīts, kur ņems finansējumu šādai pārvaldības struktūrai, bet bez finansējuma tās darbs nav iedomājams. Kazinovskim arī nav pārliecības, ka valdības sagatavotais likumprojekts būs kvalitatīvs, un viņš prognozē kārtējo kompromisa variantu, ko "piedāvā pūce kā vanckaru".

Deputāts Uldis Budriķis (JKP), aicinot atbalstīt prezidenta priekšlikumu, uzsvēra, ka jau tagad var, piemēram, ciems ievēlēt savu valdi, un tāds piemērs ir Dundagas ciemā. Tomēr tas nav pietiekami leģitimizēts, tāpēc labi, ka prezidents to rosina darīt.

Jau patlaban likuma "Par pašvaldībām" 61. pants paredz, ka atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas pārvaldīšanai pilsētas dome (pagasta padome) no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas. Šo valžu, komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi vai pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumi, un darbam tajās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu maksā no pašvaldības ieņēmumiem. Valdes, komisijas un darba grupas darbojas saskaņā ar pilsētas domes (pagasta padomes) apstiprinātajiem nolikumiem.

Pēc pagarām diskusijām, viedokļiem daloties gan koalīcijas, gan pat atsevišķu frakciju iekšienē, Saeima atbalstīja priekšlikumu jaunveidojamo Ulbrokas novadu pārdēvēt par Ropažu novadu. Pagaidām tas mainīts tikai likumprojekta pārejas noteikumos, un deputātiem par nosaukuma maiņu būs jālemj atkārtoti, izskatot likumprojekta pielikumu ar jaunveidojamo pašvaldību teritoriju sarakstu.

Jau ziņots, ka otrajā lasījumā jaunveidojamā novada nosaukums bija Ulbrokas novads, bet uz trešo lasījumu komisija lēma nosaukumu nomainīt uz Ropažu novadu. To atbalsta Ropažu un Garkalnes novads. Inčukalna novada domes deputātu domas dalās, un dome konkrētu lēmumu tieši šajā jautājumā nav pieņēmusi. Noteikti pret to iebilst Stopiņu novada dome. Komisijas deputāti vienojās šo jautājumu pirms galīgā balsojuma Saeimā vēl izrunāt savās frakcijās.

Atbalstot priekšlikumu par kārtību, kā pašvaldības kārto mantas un saistību pārdali reformas gaitā, Saeima tagad ir nobalsojusi par Kastuļinas pagasta iekļaušanu Krāslavas novadā, lai gan otrajā lasījumā tas bija Preiļu novadā. Par Kastuļinu būs jālemj vēlreiz, skatot pielikumu.

Saeimas vairākums arī atbalstīja priekšlikumu, ka Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc likuma latviešu par kultūrvēsturiskajām zemēm pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu. Jau iepriekš deputāti lēma, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulēs atsevišķs likums.

Deputāti piektdien atbalstīja arī virkni priekšlikumu, kas precizē un nosaka pašvaldību apvienošanas jautājumu tehniskās detaļas.

Kas iebilst


Vienlaikus piektdien Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izplatījusi paziņojumu presei, ka, izvērtējot situāciju Latvijā, Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Vietējo pašvaldību palātas prezidents Gzavjē Kadorē atkārtoti aicina apturēt administratīvi teritoriālo reformu un veikt efektīvas konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām, kā to paredz Eiropas Vietējo pašvaldību harta.

Ņemot vērā pēdējā mēneša notikumus un krīzes radītos izaicinājumus, LPS aicināja EP ekspertus sniegt viedokli par administratīvi teritoriālās reformas Latvijā norisi Covid-19 pandēmijas un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā.

Rezultātā palātas prezidents Kadorē pauž bažas par administratīvi teritoriālās reformas sasteigto īstenošanas procesu Latvijā, jo īpaši ņemot vērā ilgstošo Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, informē LPS.

"Vizītes laikā Rīgā mans līdzziņotājs Marks Kolss un es īpaši akcentējām, ka administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas un ieviešanas laikā nav bijušas pietiekamas, savlaicīgas un atbilstošas konsultācijas ar iesaistītajām pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību un iesaistīto pašvaldību iedzīvotājiem, kā tas ir noteikts Eiropas Vietējo pašvaldību hartā. Tāpēc mūsu sagatavotais rekomendāciju projekts aicina Latvijas varas iestādes atlikt administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta pieņemšanu līdz pienācīgā veidā būs notikušas godīgas un efektīvas konsultācijas, lai vietējās pašvaldības un to asociācija varētu paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus par reformas saturu un laiku. Aicinu Latvijas varasiestādes, it īpaši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, apturēt šīs reformas īstenošanu līdz procesa pārskatīšanai. Savā ziņojumā esam norādījuši uz vairākiem Hartas noteikumu pārkāpumiem, kas attaisno šīs reformas apturēšanu," uzsvēris Kadorē.

Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis skaidro, ka "šobrīd pasaulē galvenā uzmanība tiek pievērsta Covid-19 izplatības ierobežošanai un pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanai, kā arī ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai. Arī pašvaldībām šobrīd tā ir prioritāte, rēķinoties ar krīzes izraisītajām sekām. Esošā situācija radījusi daudz neparedzētu izaicinājumu demokrātijas principu nodrošināšanai, izskatot administratīvi teritoriālo reformu Saeimā. Nav skaidrs, kāpēc reforma jāvirza sasteigti. Procesam jābūt demokrātiskam, kvalitatīvam un tiesiskam, jo tas skar ļoti daudzu iedzīvotāju turpmāko dzīvi. Esmu daudzkārt uzsvēris, ka mani satrauc notiekošais valstī, jo ziņas par vietējās demokrātijas situācijas pasliktināšanos Latvijā un Eiropas pašvaldību hartas neievērošanu nav valstij glaimojošas. Manuprāt, augsta līmeņa eksperta viedoklis, Satversmes tiesas spriedums, kā arī ārkārtējā situācijā noteiktie ierobežojumi valdībai un Saeimai ir nopietni jāņem vērā, turpinot darbu pie administratīvi teritoriālās reformas. Tikai kvalitatīvi izstrādāti likumi, kas balstīti uz ekonomiskiem aprēķiniem, visaptverošu izvērtējumu, zinātnieku pamatojumu un iedzīvotāju interesēm, nodrošinās ilgtspējīgu valsts attīstību un sabiedrības uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem".

Minēto EP Kongresa rekomendāciju projekta pieņemšana tika atlikta koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ līdz nākamajai Kongresa sesijai, kas plānota 2020. gada 27. - 29. oktobrī. Jau vēstīts, ka vietējās demokrātijas vispārējās situācijas pasliktināšanās Latvijā kopš pēdējā Kongresa uzraudzības ziņojuma 2018. gadā, ņemot vērā notiekošo administratīvi teritoriālo reformu, bija faktu vākšanas vizītes un pēc vizītes sagatavotā ziņojuma uzmanības centrā, ko Uzraudzības komiteja pieņēma savā sēdē 2020. gada 11. februārī.

LPS atgādina, ka EP eksperti secinājuši: administratīvi teritoriālās reformas procesā sarunas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Ministrija nevis mudinājusi organizēt neformālas aptaujas, lai uzzinātu iedzīvotāju uzskatus, bet šādas aptaujas kavējusi un dažos gadījumos pat aizliegusi.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piektdien aicināja neignorēt Kadorē atkārtoto aicinājumu apturēt administratīvi teritoriālo reformu un veikt konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām.

"Mēs jau iepriekš vairākkārt norādījām uz to, ka novadu reformas īstenošanas procesā tiek pārkāptas Eiropas Vietējo pašvaldību hartas normas, jo konsultācijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem netika veiktas. Diemžēl atbildīgais ministrs un valdība to ignorēja un turpināja virzīt reformu. Aicinām tagad ieklausīties Eiropas Padomes atzinumā un apturēt novadu reformu, veikt atbilstošu pašvaldību un iedzīvotāju viedokļu apkopošanu un izvērtēšanu, lai Saeima var pieņemt izsvērtu un tiesisku lēmumu," akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka, turpinot iesākto administratīvi teritoriālās reformas virzību, neskatoties uz EP rekomendācijām un arī Satversmes tiesas spriedumu, tiek nelietderīgi tērēts laiks un resursi. "Novadu reformas likuma tiesiskums ir apšaubāms. Pašvaldības izmantos iespējas vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu likumu, tāpēc lietderīgi būtu tagad reformu apturēt," uzsver Krauze.

ZZS valde arī uzskata, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšana Saeimā attālinātā režīmā jeb e-Saeima vidē ir saistīta ar vairākiem Saeimas Kārtības ruļļa normu pārkāpumiem, kas dod pamatu izvērtēt iespējas vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt novadu reformas likumību.

Iepriekš lēma


Jau ziņots, ka otrdien Saeimas attālinātā ārkārtas sēde sākās ar piketiem aiz Saeimas nama logiem un ar deputātu strīdiem par jaunieviesto e-Saeimas sistēmu, tomēr diskusijas par novadu reformu ritēja salīdzinoši mierīgi un raiti salīdzinājumā ar otro lasījumu marta sākumā, kad tās izstiepās sešu dienu garumā.

Deputātiem balsojot par trešajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, balsojumi Saeimas sēdē neatšķīrās no atbildīgajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemto.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas vairākums atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums. Atšķirībā no otrā lasījuma redakcijas, tagad ir konkrēti nosaukti vārdā pieci reģioni.

26. maijā Saeimas vairākums arī atbalstīja Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums.

Deputāti vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās; novadu pašvaldību teritorijās, bet administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā.

Deputāti arī precizēja likumprojekta 5. pantu, nosakot, ka novada teritoriju iedala pilsētās un pagastos un novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".

Saeimas vairākums arī lēma, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.

Precizēts tika arī pants par administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežām, paredzot, ka administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.

Deputāti atbalstīja vēl virkni precizējošu tehnisku grozījumu.

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz pēc reformas nākamā gada vasarā Latvijā izveidot 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar likumprojektu pēc reformas Latvijā iecerēti šādi novadi un to centri – Aizkraukles novads (Aizkraukle), Alūksnes novads (Alūksne), Ādažu novads (Ādaži), Balvu novads (Balvi), Bauskas novads (Bauska), Cēsu novads (Cēsis), Augšdaugavas novads (Daugavpils), Dobeles novads (Dobele), Gulbenes novads (Gulbene), Jelgavas novads (Jelgava), Jēkabpils novads (Jēkabpils), Krāslavas novads (Krāslava), Kuldīgas novads (Kuldīga), Ķekavas novads (Ķekava), Dienvidkurzemes novads (Liepāja), Limbažu novads (Limbaži), Līvānu novads (Līvāni), Ludzas novads (Ludza), Madonas novads (Madona), Mārupes novads (Mārupe), Ogres novads (Ogre), Olaines novads (Olaine), Preiļu novads (Preiļi), Rēzeknes novads (Rēzekne), Ropažu novads (Ulbroka), Salaspils novads (Salaspils), Saldus novads (Saldus), Saulkrastu novads (Saulkrasti), Siguldas novads (Sigulda), Smiltenes novads (Smiltene), Talsu novads (Talsi), Tukuma novads (Tukums), Valkas novads (Valka), Valmieras novads (Valmiera), Ventspils novads (Ventspils), kā arī septiņas atsevišķas pilsētas – Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Ventspils.

"Delfi" jau ziņoja, ka, administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai tuvojoties noslēguma taisnei, bija iespējami pēdējā brīža pārsteigumi jaunveidojamā novadu kartē. Tāpēc notika iekšēja diskusija ar mērķi panākt vienošanos par dažiem strīdīgajiem jautājumiem.

Pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Gints Kaminskis Eiropas Padome Latvijas Pašvaldību savienība Ministru kabinets Saeima Zaļo un zemnieku savienība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form