Saeimas deputāti ceturtdien otrajā no trīs lasījumiem akceptēja aizliegumu publiska pasākuma laikā izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un citus simbolus.
Saeimas deputāti 18.aprīlī atcēla steidzamību šim likuma grozījumu projektam. Līdz ar to šis aizliegums nestājās spēkā pirms 9.maija pasākumiem.
Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiks aizliegumu publiska pasākuma norises laikā "izmantot, tai skaitā stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armijas uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju sirpi un āmuru ar piecstaru zvaigzni", paredz likumprojekts.
Tomēr likumā līdz ar šo aizliegumu paredzēts noteikt arī izņēmuma gadījumus, kad šo simboliku ļauts izmantot. Tas būs iespējams reizēs, kad pasākuma mērķis nav slavināt totalitāros režīmus vai attaisnot izdarītos noziegumus pret cilvēci, teica Saeimā izveidotās darba grupas pārstāve Inese Laizāne (NA).
Laizāne sarunā ar portālu "Delfi" pastāstīja, ka darba grupā kopā ar Kultūras ministriju izstrādāts priekšlikums, ka par izņēmumiem uzskaitāmi gadījumi, kad nodoms nav slavināt režīmu, piemēram, kultūrvēsturiskos un izglītojošos pasākumos - vēsturisku kauju inscenējumi un teātra izrādes, jo šādos pasākumos simbolika būtu neatņemams atribūts.
Savukārt attiecībā uz 9.maiju sarunās ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem secināts, ka konkrētas situācijas, kad aizdomās, piemēram, par padomju režīma slavināšanu kādam cilvēkam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, izvērtējamas tiesvedības ceļā.
"Piemēram, kāpt uz skatuves ar piekārtiem ordeņiem - vai tas jau nozīmē slavināt [padomju] režīmu, vai nē? Arī policijai to izvērtēt ir ļoti sarežģīti. Mēs nonācām pie secinājuma, ka to dzīvē pierādīs tikai administratīvā tiesu prakse," sacīja Laizāne.
Viņa gan uzsvēra, ka līdz ar šī likumprojekta izstrādi preventīvais mērķis jau vismaz daļēji ir sasniegts. Piemēram, 9.maija pasākuma organizatori tā apmeklētājus publiski aicināja pasākumā pie Uzvaras pieminekļa neizmantot nekādus karogus, tātad "signāls jau sabiedrība ir aizgājis, ka to nevajag".
Likumprojekts paredz aizliegt publiska pasākuma laikā vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus un sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju.
Plānots aizliegt arī kara propagandu, kā arī aicinājumus izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, vai slavēt tos. Dalībnieki nedrīkstēs rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Jau vēstīts, ka, iesniedzot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, koalīcijas deputāti sākotnēji rosināja liegt izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku.
Likumprojekts vēl skatāms trešajā galīgajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
