No valdības locekļu teiktā pēc Ministru kabineta sēdes noprotams, ka nākamajā nedēļā plānots lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu. Paredzams, ka arī šajā nedēļā valdība ceturtdien iecerējusi sanākt uz vēl vienu sēdi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes preses konferencē teica paldies visiem valsts iedzīvotājiem par "apbrīnojamo disciplīnu un solidaritāti, ko mēs visi izrādām šajos grūtajos laikos". Premjers atzina, ka patlaban daudziem nav viegli mājās nosēdēt, jo arī viņš pats pavadījis desmit dienas pašizolācijā.
"Taču mums jāsaprot viena lieta, ka, sekojot epidemiologu ieteikumiem un valdības rīkojumiem, mēs faktiski visi kolektīvi glābjam dzīvības. Es tiešām gribu teikt paldies visiem iedzīvotājiem par to, ko jūs darāt un mēs visi kopā darām," sacīja Kariņš, īpaši uzsverot mediķu, policistu, robežsargu, farmaceitu darbu.
Stāstot par valdības pieņemtajiem lēmumiem, Kariņš uzsvēra, ka ir paplašināts loks, ko tagad aptver dīkstāves regulējums, tāpēc uz dīkstāves pabalstiem varēs pretendēt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Otrs būtisks lēmums ir brīvpusdienu nodrošināšana arī attālinātu mācību apstākļos bērniem, kam tas nepieciešams. Valdība arī lēmusi piešķirt līdzekļus televīzijas kanālam mācību satura veidošanai.
Ministru kabinets arī atbalstījis likuma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai paredzētu stingrākus sodus par ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārkāpšanu. Valdība rosina tos noteikt līdz 2000 eiro fiziskām personām un līdz 5000 juridiskām personām. Patlaban maksimālais naudas soda apmērs ir 350 eiro.
"Daudzi ir prasījuši, lai policijai būtu tie "zobi", lai tos pārkāpējus, kas apdraud mūsu visu veselību, varētu sodīt. Šodien valdība lēma iedot policijai un kārtībniekiem šos "zobus", lai varētu uzturēt tās prasības, kas mūsu visu veselībai ir nepieciešamas," skaidroja Kariņš.
Atbildot uz "Delfi" precizējošu jautājumu par bargāko sodu spēkā stāšanās brīdi, Kariņš paskaidroja, ka šie likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, kura plāno sanākt uz sēdēm ceturtdien. Viņš pauda cerību, ka Saeima to varēs ātri izskatīt un Valsts prezidents nekavējoties parakstīt, lai likuma grozījumi ātrāk stātos spēkā. "Vai tas būtu sestdien vai pirmdien? Mums jāļauj Saeimai darīt savu darbu," teica valdības vadītājs.
Atbalsts pašnodarbinātajiem
Runājot par dīkstāves pabalstiem un lēmumu ar tiem aptvert arī pašnodarbinātos, autoratlīdzību saņēmējus un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, Kariņš atzina, ka "skatīsimies, kas vēl paliek". Premjers valdības darbu šajā jomā salīdzināja ar zvejnieka darbu: "Mēs kā tādi zvejnieki ar tīklu ar liela izmēra acīm. Katrā reizē, katrā sēdē mēs to tīkla aci savelkam, lai faktiski visas tās zivtiņas noķertu un piesegtu visus sektorus. Ideāli nav nevienā dienā, bet mēs turpināsim strādāt un apzināt trūkumus, ko labosim un pilnveidosim."
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) preses konferencē uzsvēra, ka valdība tur savu vārdu, ka neviens netiks aizmirsts un ka visi jautājumi soli pa solim tiks atrisināti. Ministrs pauda īpašu prieku par valdības otrdienas lēmumu par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kādu kultūras nozarē ir daudz. Puntulis atzina, ka šajos nodokļu režīmos strādājošie ir arī citās nozarēs.
Ministrs arī pieļāva, ka parādīsies vēl kādi izņēmumi, ko valdība patlaban nav paredzējusi, bet jebkurā gadījumā šis Ministru kabineta lēmums dod skaidrību daudziem tūkstošiem cilvēku.
Lai atbalstītu Covid-19 izraisītās krīzes skartās pašnodarbinātās personas un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, Labklājības, Finanšu ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz kārtību, kādā pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieteikties un saņemt dīkstāves pabalstu. Otrdien Ministru kabinets apstiprinājis šos noteikumus.
"Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1600 publiski pasākumi," akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.
Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrija.
Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).
Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.
Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.
VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4. ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.
Palīdzēs ar brīvpusdienām
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka valsts budžeta finansējumu, ko IZM aprīlī pārskaitīs 1.-4 .klašu skolēnu brīvpusdienām, pašvaldības varēs izmantot maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšanai – šos Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu otrdien atbalstījusi valdība.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā līdz 14. aprīlim mācības Latvijas izglītības iestādēs notiek attālināti, tāpēc bērniem nav iespēju reizi dienā paēst siltas pusdienas. Vissāpīgāk šo problēmu izjūt bērni no sociāli neaizsargātajām – maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību un Finanšu ministriju, rosinājusi valdību 1.-4. klašu skolēniem domāto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienām novirzīt tieši šādam mērķim.
Pašvaldības aprīlī saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai par laika periodu, kurā valstī noteikta ārkārtējā situācija, varēs izlietot savā pašvaldībā dzīvojošo maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšanai..
Pašvaldības piešķirto finansējumu var izlietot tikai pusdienu nodrošināšanai 1.-4.klašu bērniem. Taču, ja piešķirtie līdzekļi pilnībā netiks izmantoti šīs vecuma grupas bērnu ēdināšanai, pašvaldība ir tiesīga piešķirt pusdienas arī 5.-9. klašu skolēniem no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.
Pašvaldības savā lēmumā var noteikt piemērotāko ēdiena nodrošināšanas veidu - brīvpusdienu piegāde bērniem mājās, pārtikas pakas bērna ģimenei, zupas virtuves pakalpojumi vai cits ēdiena piegādes veida risinājums.
Ārkārtas situācijas laikā atbalstu skolēniem turpina sniegt arī projekts "Pumpurs". Skolēniem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski, šobrīd konsultācijas notiek attālināti, un no šodienas ir iespēja saņemt arī atbalstu ēdināšanai tiem vispārizglītojošo skolu 5.-12. klašu skolēniem, kuriem šajā semestrī šāds atbalsta pasākums tika iekļauts individuālajā atbalsta plānā.
Tāpat, pateicoties projektam, tiek nodrošināts ekonomiskais atbalsts to profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri atrodas praksēs.
Līdzfinansēs pabalstus
Ministru kabinets otrdien pieņēmis rīkojumu, ka valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā. Valsts segs 50% no ģimenei vai personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai triju mēnešu periodā, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā.
"Šajos krīzes apstākļos ir svarīgi, lai neviens nepaliek bez sociālā drošības spilvena. Ja cilvēks nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, tad pēdējais, kur vērsties pēc palīdzības, ir pašvaldības. Valsts dos pašvaldībām finansējumu, lai tās pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt visiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem," vēsta labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Minētā mērķdotācija būs spēkā laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šim nolūkam Labklājības ministrijai piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārsniegs 2,16 miljonu eiro.
Lemj par fondiem un skaitītājiem
Ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību un sekmēt nepieciešamo drošības pasākumu ievērošanu, uz Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku nebūs nepieciešams nodrošināt piekļuvi dzīvokļos esošajiem ūdens patēriņa skaitītājiem un citiem skaitītājiem (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, un veikt to nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Par to 31. marta sēdē lēma Ministru kabinets.
Valdība otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) iesniegto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu ikmēneša progresu un projektu izdevumu attiecināmību nepārvaramas varas gadījumā Covid-19 ietekmē.
Ziņojums un lēmumprojekts paredz iespēju ES fondu projektos veiktos izdevumus līdzfinansēt no ES fondiem gadījumā, kad darbību izpildi ietekmējusi Covid-19 izplatība, atzīstot Covid-19 ietekmi uz projekta īstenošanu par nepārvaramas varas apstākļiem.
Palīdz bērniem ar celiakiju
Valdības sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos"Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem". Tie nosaka, ka, ja ar celiakiju slimajiem bērniem, kuri saņēma valsts atbalstu, noteiktās ārkārtas situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām beidzas ārsta izziņā norādītais termiņš un nav iesniegta nepieciešamā ārsta izziņa atbalsta saņemšanai, izziņas darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jaunas ārsta izziņas izdošanai, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā.
Minētajos gadījumos ārsta izziņas termiņš tiks pagarināts automātiski, un rakstisks pieprasījums par atbalsta piešķiršanu nebūs jāiesniedz. Ārsta izziņas derīguma termiņa pagarināšana būs attiecināma uz visām ārsta izziņām, kurām derīguma termiņš būs beidzies sākot ar ārkārtējās situācijas izsludināšanas pirmo dienu – 2020. gada 12. martu.
Valsts nodrošina atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem uz ārsta sertificēta gastroenterologa izsniegtas izziņas pamata. Tās termiņš ir divi gadi. Taču, lai mazinātu Covid-19 izplatīšanās iespējamību, ārstniecības iestādes ir pārtraukušas ambulatorās vizītes, tostarp izmeklējumus un konsultācijas. Līdz ar to ar celiakiju slimiem bērniem nav iespējas konsultēties pie sertificēta gastroenterologa, lai saņemtu ārsta izziņu, kas nepieciešama valsts pabalsta saņemšanai. Arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tās noteiktā termiņa beigām būs nepieciešams laiks, lai apmeklētu ārstu un saņemtu nepieciešamo izziņu.
Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 500 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. No tiem saslimšana apstiprināta 22 cilvēkiem. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā kopā veikti 14807 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 398 personām.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, 27 pacienti stacionēti, tai skaitā 24 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs ar smagu.
Visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.
Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu.
Trešdien, 25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.
